Dzimis 1892.gada 5.augustā Valmieras apriņķa Salacas pagastā skolotāja ģimenē. 1895.gadā ģimene pārcēlusies uz Rostovu pie Donas Krievijā. 6 gadu vecumā tēvs zēnam sācis mācīt klavieru un vijoles spēli. 1902.gadā uzsācis mācības vietējā mūzikas skolā. 1907.gadā ģimene pārcēlusies uz Harkovu (Ukraina), kur mūzikas skolā turpinājis apgūt vijoļspēli un mūzikas teorētiskos priekšmetus. Pēc skolas beigšanas 1910.gadā iestājies Berlīnes Mūzikas akadēmijā. Spēlējis akadēmijas kamerorķestrī, izpildījis arī koncertmeistara un diriģenta pienākumus, apgūstot profesionālās iemaņas simfoniskā orķestra vadīšanā. Studiju laikā stīgu kvarteta sastāvā koncertējis Vācijā, Dānijā un Austrijā. Vasaras brīvdienas pavadījis Latvijā, arī savā dzimtenē Salacā, kā solists-vijolnieks piedalījies Rīgas Latviešu biedrības rīkotajos koncertos. Pirmā pasaules kara laikā Jekaterinoslavā un Harkovā darbojies kā vijoļspēles pedagogs, kora un orķestra diriģents, organizējis arī savus solo koncertus. 1921.gadā atgriezies Latvijā, aktivizējis savu vijolnieka koncertdarbību.
1923.gadā atsaucies uz Latgales Tautas konservatorijas (LTK) direktora N.Vanadziņa aicinājumu un devies uz Daugavpili, kur pavadījis lielāko sava mūža daļu kā konservatorijas vijoles klases vadītājs. 1924.gadā devies koncertceļojumā uz Dāniju, kur guvis labus panākumus, bet atteicies no vilinoša darba piedāvājuma Zviedrijā un atgriezies Daugavpilī. 1929.-1932.gadā bijis LTK direktors, līdz 1941.gadam pasniedzis šajā mācību iestādē vijoles spēli un solfedžo, 1925.gadā nodibinājis pirmo Daugavpils simfonisko orķestri, un ar dažiem pārtraukumiem vadījis to līdz pat 1960.gadam. Ar simfonisko orķestri, sadarbībā ar konservatorijas mācību kori, vokālo nodaļu solistiem no Rīgas, 1930.-1933.gadā iestudējis operu fragmentu uzvedumus: A. Rubinšteina „Demons”, Ž. Bizē „Karmena”, F.Flotova „Marta”. Laikā no 1935. līdz 1941.gadam organizējis vasaras brīvdabas koncertus Mežciema kūrortā, maksimāli veicinājis Daugavpils koncertdarbības uzplaukumu. 1935.-1936.gadā bijis Rēzeknes Tautas konservatorijas direktors, paliekot pamatdarbā Daugavpils LTK. 1938.-1939.gadā noorganizējis Krāslavā privātu mūzikas studiju, mācījis klavieru, vijoles spēli un mūzikas elementārteoriju.
Otrā pasaules kara laikā turpinājis pedagoga darbu Daugavpils Mūzikas vidusskolā (agrākajā Latgales Tautas konservatorijā), kur sadarbībā ar direktoru komponistu Burhardu Sosāru izveidojis nelielu stīgu orķestri, rīkojis svētdienas koncertus. Otrā pasaules kara laikā, riskējot ar dzīvību, Pauls Krūmiņš glāba no holokausta vajātos ebrejus. Pēckara laikā 1944.-1947.gadā uzņēmies Daugavpils Mūzikas vidusskolas vadību, pārvarot pēckara grūtības, nodrošinājis apstākļus normālam muzikālās izglītības darbam. 1948.-1956.gadā skolā vadījis stīgu instrumentu nodaļu, izskolojot daudzus talantīgus mūziķus. Ar agrāko rosību un aizrautību atjaunojis Daugavpils simfoniskā orķestra darbību. 1947.gadā atsācis simfonisko koncertu organizēšanu. Ar Daugavpils Simfonisko orķestri 1958.gadā piedalījies Latgales kultūras nedēļas pasākumos, sniedzot patstāvīgu koncertu. 1962.gadā ar jubilejas koncertu noslēdzis savas aktīvās muzicēšanas darbību.
Miris 1965.gada 24.jūlijā, apbedīts Rīgas Meža kapos.
Apbalvojumi: 1958.g. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks; 1989.g. (pēc nāves) Izraēlas medaļa un goda diploms ar titulu „Taisnprātīgais starp tautām” [Righteous among the Nations] par izcilu vīrišķību un humānu rīcību, izglābjot no holokausta divus vajātus ebreju tautības cilvēkus.
|
