Pēteris Butāns dzimis 1942.gada 22.augustā Daugavpilī. Ieguvis diplomus divās mūzikas specialitātēs. 1960.gadā, pabeidzis Daugavpils Mūzikas vidusskolu, viņš iestājās LVK kordiriģēšanas nodaļā, kuru Imanta Kokara vadībā pabeidza 1965.gadā. LMA kompozīcijas nodaļā mūziķis iestājās 1986.gadā un absolvēja to 1990.gadā (Pētera Plakida klase).
No 1965. līdz 1980.gadam Pēteris Butāns dzīvoja Daugavpilī. Darba lauks šajā periodā bija ļoti plašs: mūziķis bija Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas katedras asistents, Daugavpils mūzikas vidusskolas teorētisko priekšmetu pedagogs, Daugavpils Centrālā kultūras nama pūtēju orķestra diriģents. Strādājot ar Daugavpils Centrālā kultūras nama pūtēju orķestri, strauji attīstījās interese par jaunradi, kas izpaudās kā dažādu stilu un žanru skaņdarbu aranžējumi pūtēju orķestrim. Tādējādi pakāpeniski tika izkoptas dažādas kompozīcijas iemaņas un rosināta nopietnu kompozīcijas studiju apzināšanās nepieciešamība, līdz tika pieņemts lēmums par iestāšanos kompozīcijas nodaļā.
No 1981. gada līdz 1983.gadam Pēteris Butāns bija Rīgas 3.internātskolas pūtēju orķestra diriģents, savukārt no 1984. gada līdz 1986.gadam mūziķis vadīja Tukuma pūtēju orķestri un strādāja par pedagogu Kandavas mūzikas skolā. Kopš 1986 gada viņš dzīvoja Tukumā un strādāja Tukuma mūzikas skolā. 1993.gadā Pēteris Butāns kļuva par Latvijas Komponistu savienības biedru.
Pētera Butāna mūzikai ir raksturīga liriski ekspresīva un padziļināti meditatīva izteiksme. Nereti vērojama pievēršanās arī humoristiski teatrālu un pat grotesku tēlu izpausmei, tādējādi mākslinieciski modelējot sava laika dzīvi visā tās daudzveidībā. Viena no svarīgākajām vadlīnijām Pētera Butāna daiļradē ir intensīvi garīguma atjaunotnes meklējumi, saistot tos gan ar latviešu folkloras un tajā atspoguļotās dzīvesziņas, gan ar kristīgās baznīcas ētisko un filozofisko pasaules skatījumu. Šos divus estētiskos un stilistiskos orientierus Pēteris Butāns ir īpaši akcentējis savos izvērstajos vokāli simfoniskajos sacerējumos.
„Es turos pie pozīcijas, ka nevar tikai gaidīt iedvesmu, nekā nedarot. Ir jāpiestrādā. Ne velti teiciens, ka vajadzīgi deviņdesmit deviņi procenti darba un viens procents talanta, ir patiess. Idejas briedinu ilgi: staigāju, domāju, sēžu pie teksta, pie klavierēm. Samīcu daļas, bet teksts izsauc asociācijas formai, atskaņotājiem. Galvenajos vilcienos jājūt arhitektonika, sīkumi var mainīties.”
2005.gadā P.Butāns saņēma augstāko Latvijas klasiskās mūzikas apbalvojumu – 2004.gada Lielo mūzikas balvu par skaņdarbu „Lux Aeterna”.
Pēteris Butāns bija Ievērojamās latviešu estrādes dziedātājas Valentīnas Butānes brālis.
Miris 2020.gada 28.jūnijā.
|
