Regīna Frīnberga (dzimusi Koļendoviča) piedzima Daugavpilī 1928.gada 17.martā. Jau bērnībā meitenei bija skaidrs, ka viņa kļūs par dziedātāju. Pusaudža gados viņa dziedāja korī, vēlāk mācījās Daugavpils mūzikas skolā, kur kļuva par vokālās pedagoģes B.Braunfeldes sekmīgāko audzēkni. Viegli, neko nesamākslojot un nesteidzinot, gudrā skolotāja ļāva atraisīties meitenes maigajam, diapazonā pavisam šaurajam mecosoprānam, līdz tas pārvērtās skanīgā soprānā.
Četrdesmito gadu beigās Regīna Frīnberga devās uz Rīgu, lai dziedātu uz Operas skatuves. Stājoties konservatorijas Vokālajā nodaļā, visi bija pārsteigti par reflektantes gatavību - viņas balss jau bija pašas dabas izskolota. 1953.gadā viņa absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas A.Viļumaņa dziedāšanas klasi.
No 1953. līdz 1974. gadam Regīna Frīnberga bija Operas un baleta teātra soliste - galveno soprāna partiju izpildītāja. Divdesmit darba gados Operā viņa ir paveikusi daudz - radījusi atmiņā paliekošus tēlus un sagādājusi patīkamus brīžus operas cienītājiem, it īpaši tiem, kas uzskata, ka operā pirmkārt un galvenokārt ir labi jādzied. Nozīmīgākās R.Frīnbergas lomas: titullomas A.Kalniņa operā „Baņuta”(1953), Dž.Pučīni „Toska”(1956), D.Šostakoviča operā „Katerina Izmailova”(1963), G.Doniceti „Lučija di Lammermūra” (1971), Tamāra A.Rubinšteina operā „Dēmons”(1953), Elizabete, Elza R.Vāgnera operā „Tanheizers”(1956), Elīza R.Vāgnera operā „Loengrīns”(1958), Nataša A.Dargomižska „Nārā”(1963). Savā būtībā R.Frīnberga nebija dramatiska aktrise, uz skatuves viņa vairāk vai mazāk vienmēr saglabājusi pati sevi. Viņas stiprā puse bija tēli, kas prasa sirsnību, sirds siltumu un maigumu. Bagātā, jau no dabas pareizi nostādītā un ar gadiem teicamu slīpējumu ieguvusī Frīnbergas balss kļuva par mākslinieces vizītkarti.
Smaga slimība mākslinieci spieda atstāt skatuvi pirms laika. Aizgājusi no operas, R.Frīnberga atrada savas dzīves jēgu citā, ne mazāk skaistā un vajadzīgā darbā - no 1970.gada viņa bija Latvijas Valsts konservatorijas docētāja, no 1972. līdz 1979.gadam - Vokālās katedras vadītāja, profesore (1985). Docente R.Frīnberga nebija pedagoģe teorētiķe, viņa saviem audzēkņiem sniedza ilgajos darba gados sakrātās praktiskās atziņas un iemaņas. Dziedātājas mākslu tālāk nes viņas audzēkņi Lilija Greidāne, Maija Krīgena, Indra Jenča, Kristīne Opolais, Ilona Bagele, Nauris Puntulis u.c.
1969.gadā Regīnai Frīnbergai tika piešķirts LPSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums, 1999.gadā - Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. 1998.gadā māksliniecei pasniedza „Aldara” balvu par mūža ieguldījumu Latvijas operas mākslā.
R.Frīnberga bija aktiera un dziedātāja Artūra Frīnberga sieva un aktiera Jura Frīnberga māte.
Regīna Frīnberga no 1961.gada ir Latvijas Teātra darbinieku savienības biedre.
2014.gadā R.Frīnbergai tika piešķirta "Lielā Mūzikas balva 2013" kategorijā "Par mūža ieguldījumu".
|
