Dzimis 1950.gada 20.maijā Daugavpilī. Viņa vecāki - Daugavpils Muzikāli dramatiskā teātra aktrise un administrators. Kad 60.gadu sākumā teātri slēdza, ģimene pārcēlās uz Minsku, kur vecāki turpināja spēlēt teātrī. Vēlāk ģimene atgriezās Latvijā un vecāki strādāja Operetes teātrī. Samsona Izjumova vecāki sapņoja par to, ka dēls sekos viņiem pa pēdām, tomēr zēnu jau bērnībā vairāk saistīja mūzika, nevis teātra māksla.
1970.gadā S.Izjumovs iestājās Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas skolā, pēc kuras beigšanas no 1974. līdz 1979.gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas Vokālās mākslas nodaļas profesora Gurija Antipova klasē. 1978.gadā, vēl studiju laikā, S. Izjumovs tika uzaicināts par solistu Latvijas Nacionālajā operā. Tā Latvijā parādījās skatuves mākslinieks, kurš ar laiku pierādīja, ka viņš ir vienlīdz izcils gan vokālās mākslas, gan dramatiskās aktierspēles meistars.
Samsons Izjumovs debitēja operteātrī ar Jevgeņija Oņegina lomu P.Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”. Pakāpeniski, iegūdams profesionālo pieredzi, viņš sāka izpildīt praktiski visas galvenās operu partijas no liriski dramatiskā baritona repertuāra: Žoržs Žermons (Dž. Verdi operā «Traviata»), Šārpless (Dz. Pučīni operā «Madama Butterfly»), Nabuko (Dž. Verdi operā «Nabuko»), Grāfs Ankarstrēms, Renāto (Dž. Verdi operā «Masku balle»), Amonasro (Dž. Verdi operā «Aīda»), Skarpijs (Dž. Pučīni operā «Toska»), Dēmons (A. Rubinšteina operā «Dēmons»), Vecais trimdinieks, Boriss Timofejevičs (D. Šostakoviča operā «Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta»), Tomskis (P. Čaikovska operā «Pīķa dāma»), Aleko (S. Rahmaņinova operā „Aleko”) un daudzas citas.
Operdziedātāja repertuārā ir arī baritona partijas no lielās formas skaņdarbiem: V.A.Mocarta «Rekviēms», Dž.Verdi «Rekviēms», G.Forē «Rekviēms», J.Brāmsa «Vācu rekviēms» un K.Orfa kantāte «Carmina Burana».
Samsona Izjumova balss tembram piemīt «samtaina nokrāsa», viņa baritonam raksturīgs „sulīgs” un silts skanējums. Spoža aktierspēle, spēja iedziļināties izpildāmo tēlu būtībā un dabas dotā skatuves pievilcība nodrošina Samsonam Izjumovam pastāvīgus panākumus un publikas atzinību.
Samsona Izjumova talants ir atzīts ne tikai Latvijā. Mākslinieks sniedzis solokoncertus Maskavas Konservatorijas zālē (1992). Dziedātājs ir sadarbojies ar pasaulslaveniem diriģentiem: R.Kofmanu ("Aleko" iestudējums Amsterdamā), V.Gergijevu ("Traviata", "Dons Karloss" Marijas teātrī Sanktpēterburgā), J.Kolobovu ("Marija Stjuarte" Maskavas Jaunajā operā). Operdziedātājs piedalījies Bregencas festivālā Austrijā (N. Rimska-Korsakova operā «Leģenda par neredzamo Kitežas pilsētu un jaunavu Fevroniju»), M. Musorgska „Nāves deju un dziesmu” izpildījumā Milānā, festivālā “Sarkanais laukums ielūdz” Maskavā, S.Rahmaņinova operas "Aleko" uzvedumā Parīzē diriģenta V.Fedosejeva vadībā, festivālā “Ielūdz Irina Arhipova”. Dziedājis Žermona lomu "Traviatas" izrādēs Klāgenfurtē (1998, 1999).
Skatuves māksliniekam ir arī plašs kamermūzikas repertuārs: viņš uzstājas ar solokoncertiem Latvijā un aiz tās robežām. 2000.gadā tika izdots kompaktdisks „Samsons Izjumovs. Operu ārijas”.
Dziedātājs ar panākumiem piedalījies vairākos starptautiskos vokālistu konkursos: Alfrēda Kalniņa starptautiskajā konkursā (2.vieta, 1975), Georga Otsa starptautiskajā vokālistu konkursā (Tallina, 1.vieta, 1985).
2010.gadā Samsonam Izjumovam piešķirts IV šķiras Triju zvaigžņu ordenis, mākslinieks ir Lielās mūzikas balvas laureāts (1997) un Aldara Gada balvas laureāts (1997). 2015.gadā dziedātājs saņēmis Latvijas Gāzes Gada balvu operai par mūža ieguldījumu.
Brīvajā laikā Samsonam Izjumovam patīk makšķerēšana un sēņošana, labprāt klausās populāru estrādes mūziku, īpaši franču un itāļu dziedātājus.
Dēli Aleksandrs un Ņikita dzīvo Anglijā.
|
