Vladimirs Okuņs piedzima 1943.gada 12.maijā Daugavpilī. Bērnībā viņš mācījās vijoļspēli Daugavpils Mūzikas vidusskolā pie slavenā Paula Krūmiņa, bet vēlāk dziedāšanu pie vokālās klases pasniedzējas Gaļinas Čumačenko. Jau skolas gados Vladimiru Okuņu saistīja teātris - viņš darbojās Pionieru nama dramatiskajā pulciņā. No 1964. līdz 1970.gadam V.Okuņs studēja Latvijas Valsts konservatorijas Vokālajā nodaļā pie pedagogiem A.Viļumaņa un G.Antipova.
1969.gadā Vladimirs Okuņs kļuva par LPSR Operas un baleta teātra solistu. Šajā teātrī viņš nodziedāja apmēram 70 partijas, nozīmīgākās no tām: Eskamiljo (Ž.Bizē „Karmena”, 1970, 1993, 2001), titullomas P.Čaikovska operā „Jevgeņijs Oņegins”(1972, 1978), V.A.Mocarta operā „Dons Žuans” (1972), Dž.Verdi operā „Rigoleto” (1987, 1993), Figaro Dž.Rosini „Seviļas bārddzinī” (1975, 1986), Žermons, Jago Dž.Verdi „Traviatā”(1977, 1988) un „Otello” (1980), Amonasto Dž.Verdi „Aīdā” (1982, 1998), Iecirkņa uzraugs D.Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”(2006). Gadu gaitā Vladimirs Okuņs izauga par operteātra vadošo baritona partiju izpildītāju. Viņš ir talantīgs, ar labām skatuviskām dotībām apveltīts aktieris, profesionāls izpildītājs ar vīrišķīgi pārliecinošu dziedājumu. Vokālo sniegumu mākslinieks pakārto aktieriskajai spēlei uz operas skatuves.
V.Okuņs dziedājis Viļņas, Tallinas, Maskavas, Sanktpēterburgas, Rostokas operteātru iestudējumos. Partnerībā ar slaveno itāļu dziedātāju Fjirencu Kosoto dziedājis Eskamiljo Dreiehas festivālā Ž.Bizē operas „Karmena” iestudējumā (Vācija, 1991). Ar Eskamiljo lomu piedalījies festivālā Savonlinnā Somijā. Jago lomu dziedājis Dž.Verdi operas „Otello” Sanktpēterburgas un Londonas Covent Garden kopīgi veidotajā iestudējumā V.Gergijeva vadībā (1991) un Varšavas Lielā teātra jauniestudējumā (2001). Piedalījies vairāk kā 1500 koncertos. Uzstājies Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Kubā, Krievijā, Spānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c.
Paralēli darbam operā V.Okuņam bija arī savs „vaļasprieks” – padomju estrādes dziesmu izpildīšana. Viņš ir Vissavienības padomju dziesmu konkursu laureāts (1971, 1973, 1975), Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla laureāts (Kuba, 1978). Dziedātājs centās pierādīt, ka arī cilvēks ar operas balsi var izpildīt estrādes dziesmas. Repertuāru viņš izvēlējās pēc dziesmu tekstiem, nevis muzikālā materiāla, lai klausītājiem varētu sniegt mazu trīsminūšu izrādi pie mikrofona.
1991.gadā Vladimirs Okuņs absolvēja Maskavas teātra mākslas akadēmijas Muzikālo teātru režijas nodaļu un ieguva muzikālo teātru režisora diplomu. 90-jos gados V.Okuņs dzimtajā teātrī sāka darboties arī kā režisors. Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves viņš iestudējis Dž.Pučīni operas „Madama Butterfly”, „Bohēma”, „Toska”, Š.Guno operu „Fausts”, P. Čaikovska operas „Jevgeņijs Oņegins”, „Jolanta”, N.Rimska-Korsakova „Sniegbaltīti”.
1980.gadā Vladimiram Okuņam piešķīra Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. No 1974.gada mākslinieks ir Latvijas teātra darbinieku savienības biedrs.
2013.gadā piešķirta "Latvijas Gāzes" Gada balva operā par mūža ieguldījumu.
|
