A.Formakovs ir dzimis 1900.gada 15.martā Lībavā (Liepāja). Pirmā pasaules kara laikā ģimene atradās evakuācijā Veļikije Lukos (Krievija), kur zēns arī absolvēja reālskolu. Vēlāk Anatolijs uzsāka studijas Pēterburgas Dzelzceļa transporta inženieru institūtā, taču to nepabeidza sakarā ar revolūciju Krievijā.
A.Formakovs Latvijā atgriezās 1919.gadā, dzīvoja Daugavpilī, mācījās pedagoģiskajos kursos un strādāja par krievu valodas skolotāju sākumā pamatskolā, pēc tam pilsētas ģimnāzijā.
No 1922.gada strādāja par žurnālistu laikrakstos „День” un „Двинский голос”, no 1933.gada – par laikraksta „Наш двинский голос” redaktoru. 1926.gadā ciemojās pie krievu dzejnieka Igora Severjaņina Igaunijā.
A.Formakovs aktīvi piedalījās arī sabiedriskajā dzīvē: bija Latvijas vecticībnieku baznīcas Kultūras komisijas padomes priekšsēdētājs. No 1929. līdz 1932.gadam strādāja par krievu pamatskolu inspektoru, pedagoģisko pieredzi apkopoja grāmatā „Новый учебник русской грамматики” krievu pamatskolu 3. un 4.klasei. Pasniedza Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju Daugavpils vecticībniekiem.
A.Formakovs ir dzejas krājumu „Вечера прошлого” (1925), „В пути” (1926), „Встреча. Стихи 1926 – 1932” (1934)) un romānu „Наша юность” (1931) un „Фаина” (1938) autors.
Padomju laikā divas reizes tika represēts (1941-1947 un 1949-1955). Pēc atgriešanās no Sibīrijas literāts ar ģimeni dzīvoja Rīgā, darbus publicēja galvenokārt Latvijas periodiskajos izdevumos „Ригас Балсс”, „Советская Латвия”, „Советская молодежь”, almanahā „Парус”.
Strādājis par žurnālistu, teātra un mūzikas kritiķi, tulkojis latviešu autoru darbus krievu valodā (A.Upīts, A.Sakse, V.Lukss, V.Ķempe u.c.). Pēdējos gados strādāja Latvijas radio par literāro un muzikālo programmu sastādītāju. Šajos gados sagatavots dzejoļu krājums un grāmata „Концерт в Зимнем: Новеллы о музыке и музыкантах”, kas netika izdoti (manuskripti glabājas Daugavpils Krievu kultūras centra krājumā).
Miris 1983.gada 7.martā Rīgā.
Pseidonīmi: Fjodors Arseņjevs, F.Arseņjevs, F.Fjodorovs u.c.
|
