Dzimis 1932. gada 9. septembrī Dobeles rajona Penkules pagastā. Skolas gaitas uzsāka turpat Penkules 7-gadīgajā skolā (1940-1946) un turpināja Dobeles vidusskolā (1946-1950). 1956.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti un atgriezās dzimtajā novadā, kur nostrādāja 9 gadus: Dobeles 8-gadīgajā skolā (1956-1957), Dobeles 1.vidusskolā (1957-1958), Dobeles rajona skolu inspektora amatā (1958-1961) un Dobeles 1.vidusskolas skolas direktora amatā (1961-1965).
Kopš 1965. gada Bruno Jansona dzīve bija cieši saistīta ar Daugavpils Pedagoģisko institūtu (DPI), kas jau vēlāk, kad B.Jansons kļuva par rektoru, pārtapa par Daugavpils Pedagoģisko universitāti. Šīs ieceres realizācijā B.Jansons bija ieguldījis lielu darbu un neatlaidību, būdams pārliecināts par dotā soļa nozīmīgumu. Jau 1993. gadā tika pieņemta pirmā Daugavpils Pedagoģiskas universitātes Satversme, kā arī izstrādātas universitātes attīstības perspektīvas, kurās bija paredzēts, ka augstskolai jābūt ne tikai skolotāju sagatavošanas vietai, bet arī zinātnes un studiju centram citās jomās. Viņam piemita apbrīnojama prasme paredzēt tālāko augstskolas attīstības ceļu. Tam pamatā bija arī iepriekšējos amatos uzkrātā pieredze, strādājot DPI par ražošanas prakšu vadītāju (1965-1970), Mācību daļas vadītāju (1971-1973), Neklātienes nodaļas prorektoru (1973-1991), Daugavpils Pedagoģiskā institūta (1992-1993) - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes (1993-1998) rektoru un docētāju.
B.Jansona zinātniskās pētniecības uzmanības lokā bija vides izglītības un pedagoģijas jautājumi, par kuriem arī aizstāvēts promocijas darbs, tapušas ap 60 publikācijas. Tomēr lielākā mīlestība ir bijis novadpētniecības darbs: Augšdaugavas avotu, dabas parka „Daugavas loki”, Daugavpils hidrogrāfiskā tīkla u.c. izpēte, kas veicināja ne tikai sadarbību ar novada ļaudīm, bet arī ar kolēģiem Zviedrijā, ASV u.c. Viņa lielais mūža devums ir dabas parku „Pilskalnes Siguldiņa”, „Daugavas loki”un „Adamovas taka” izveide.
Bruno Jansona darbs tika augstu novērtēts. Par darbību novada kultūras saglabāšanā un vides sakopšanā viņš 1993.gadā saņēma Latvijas Kultūras fonda Gada balvu, kā arī 1997. gadā par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā zinātnieks tika apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni.
Miris 2003.gada 10. oktobrī, apbedīts Dobeles rajona Penkules kapos.
|
