Dzimusi 1944.gada 23.jūlijā Preiļu rajona Vārkavas pagastā skolotāju ģimenē. 1961.gadā E.Vaivode beigusi Daugavpils 1.vidusskolu. 1966.gadā viņa absolvējusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti. E.Vaivodes pedagoģijas zinātņu kandidāta disertācija bija par tēmu „Bioloģijas skolotāju sagatavošanas sistēma darbam ar skolēniem augu resursu aizsardzībā un pavairošanā” 1985.gadā tika aizstāvēta Ļeņingradas Pedagoģiskajā universitātē. Zinātniece cēlusi kvalifikāciju Ļeņingradā, Kopenhāgenā, Odensē, Skivē (Dānija) un Lietuvā.
Strādājusi par skolotāju Ilūkstes 1.vidusskolā (1965-1966), pasniedzēju DPU Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā (1971-1980), vecāko pasniedzēju DPU Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā (1980-1988), docenti DPU Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā (1988-1998).
E.Vaivode ir 2 monogrāfiju un 4 mācību grāmatu autore, publicējusi 19 mācību līdzekļus, 20 rakstus vispāratzītos zinātniskos izdevumos un 60 rakstus dažādos krājumos. Līdzās darbam un publikācijām specialitātē daudz pētījusi Latgales kultūrvēsturi un publicējusi daudzus rakstus šajā jomā. E.Vaivode publicējusi 38 rakstus par Valerijas Seiles dzīvi un darbību, sastādījusi 2 rakstu krājumus par V.Seili: „Pedagoģe V.Seile” un „Valerijai Seilei - 100” (1990), kā arī V.Seilei veltīto "Acta Latgalica" 12.sējumu. Rakstījusi par saviem augstskolas kolēģiem L.Keirānu, Z.Āboliņu, L.Timoščenko, A.Vorobjovu, Z.Ikeri, bijusi zinātnisko rakstu krājuma Acta Latgalica 10. un 11.sējuma redaktore. E.Vaivode apbalvota ar apgāda „Lielvārds” balvu „Zelta spalva” (1998, 1999), kļuvusi par Starptautiskā Luda Bērziņa konkursa prēmijas laureāti (2002), iegūstot Zinātniskā laureāta nosaukumu, Goda rakstu un prēmiju par mūža ieguldījumu Latgales novada izcilu personu apzināšanā.
Mirusi 2011.gada 15.maijā Daugavpilī.
|