Dzimis 1880.gada 16.septembrī Polockā nabadzīga baltkrievu psalmu dziedātāja ģimenē, bijis vienīgais bērns, tādēļ ļoti mīlēts. Beidzis Polockas garīgo skolu (1895), Vitebskas garīgo semināru (1901), Jurjevas (Tartu) Universitātes Juridisko fakultāti, kur ieguvis daudzpusīgu augsta līmeņa izglītību (1911). Strādājis par skolotāju Lucinas (Ludzas) pilsētas sākumskolā (1902-1906), Vitebskas vīriešu un sieviešu ģimnāzijās (1911-1912), kā arī par Vitebskas cietuma inspektora sekretāru. Kopš 1913.gada – Jurjevas apriņķa tautas skolu inspektors.
1917.-1922.gadā – Ludzas pilsētas ģimnāzijas direktors un pasniedzējs, kur izveidojis spēcīgu pedagogu kolektīvu. Ludzā strādāja skolotāji, kas studējuši Vācijas un Krievijas augstskolās. S.Saharovs bija īsts tautskolotājs, jo viņa vadībā skolā darbojās literatūras un novadpētniecības pulciņi, tika iestudēta un izrādīta N.Ostrovska luga. 1921.-1925.gadā S.Saharovs vadījis Latvijas Izglītības ministrijas Baltkrievu nodaļu, pievēršot īpašu uzmanību baltkrievu skolu dibināšanai Latvijā.
1925.-1932.gadā bijis Daugavpils Baltkrievu ģimnāzijas direktors, rediģējis skolas žurnālu «Школьная праца». Ģimnāzijā valdīja demokrātiska gaisotne, tā kļuva par pilsētas baltkrievu kultūras centru. Veicis aktīvu sabiedrisko darbību: vadījis kultūras biedrību “Bacjkavščina” un Latvijas baltkrievu skolotāju biedrības Daugavpils nodaļu; bijis Daugavpils domes domnieks. Sakarā ar Daugavpils baltkrievu ģimnāzijas slēgšanu 1932.gadā S.Saharovs pārcēlās uz Rīgu, kur nodarbojās ar zinātnisko darbu un vāca baltkrievu folkloru. Otrā pasaules kara un pēckara laikā S.Sharovs turpināja nodarboties ar pedagoģisko darbu Rīgā, Zilupē un Indrā.
Sergejs Saharovs uzrakstījis un izdevis vairākas grāmatas par vēsturi, etnogrāfiju, reliģijas jautājumiem: «Город Лудза в прошлом и настоящем», «Краслава и Плятеры», «Преподобная Ефросиния, княжна Полоцкая», «Православные церкви Латгалии», «Народное творчество латгальских и илукстских белорусов».
1945.gadā kā “baltkrievu nacionālists” S.Sharovs arestēts un izsūtīts uz Kazahstānu. Atgriezies Latvijā 1950.gadā un dzīvojis Rīgas priekšpilsētā, meitas ģimenē.
Apbalvots ar 3.šķiras Sv. Staņislava ordeni (1915) un godalgots ar Latvijas Kultūras fonda prēmiju 700 latu apmērā par pētījumiem folkloras jomā.
S.Saharovs bija cilvēks ar plašu redzesloku, savācis vairāk nekā 3 tūkstošus Latgales baltkrievu tautas dziesmu, teiku un citu folkloras vienību. Viņa savāktie materiāli glabājas Latvijas Zinātņu akadēmijas un Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas fondos.
Miris 1954.gada 22 aprīlī.
|
Izmantotie avoti:
1. Шор, Татьяна. Материалы к биографии историка Латвийской православной церкви Сергея Петровича Сахарова // Православие в Латвии : исторические очерки : сборник статей / под ред. А. В. Гаврилина. - Рига : Филокалия, 2011. – Вып.9. – С.8-35 : ил.
2. Žulina, Vanda. Atceras izcilu personību - Sergeju Saharovu : [par krievu biedrības "Nasledije" rīkoto pasākumu : sakarā ar Ludzas 2.vidusskolas (bijusī Ludzas Krievu skola) pirmā direktora Sergeja Saharova (1880-1954) 130.dz.d.] / Vanda Žulina // Ludzas Zeme. - Nr.88 (2010, 16.nov.), 5.lpp.
|
