Dzimusi 1891.gada 22.jūnijā Makašānu pagasta Seiļu ciema Jugasīšos zemnieku ģimenē. 1895.gadā ģimene pārceļas uz dzīvi Pēterburgā. Mācījusies Ļebedeva fabrikas skolā un Sv. Katrīnas Sieviešu ģimnāzijas elementārskolā. 1912.gadā ar sudraba medaļu beigusi Ņikiforovas privātģimnāziju, 1916.gadā ar izcilību Bestuževas Augstāko sieviešu kursu Filoloģijas un vēstures nodaļas Krievu vēstures grupu. 1915. un 1916.gadā strādājusi par skolotāju Petrogradas Latgaliešu bēgļu palīdzības komitejas skolotāju kursos. Atteikusies no piedāvātā zinātniskā darba Petrogradas universitātē un sākusi strādāt par krievu valodas, vēstures un pedagoģijas skolotāju Rēzeknē. 1919.gadā V.Seile strādā par skolotāju Rēzeknes 3.ģimnāzijā, 1920.gadā - Rēzeknes apriņķa skolu inspektore, 1923.gadā - Krāslavas ģimnāzijas direktore, 1923.-1940.gadā Daugavpils Skolotāju institūta direktore. Valērija Seile ir vienīgā sieviete, kas 1917.gadā piedalījusies Latgales kongresa organizēšanā, bijusi kongresa rezolūcijas līdzautore. 1917.gada vasarā Rēzeknē organizējusi Latgales Skolotāju sagatavošanas kursus un 1.Latgales skolotāju kongresu. V.Seile ir Latgaliešu Skolotāju savienības (vēlāk Latgaliešu Skolotāju centrālā biedrība) dibinātāja un vadītāja. 1918.-1922.gadā viņa ir Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces locekle, 1921.-1922.gadā - izglītības ministra biedre. Aktīvi darbojusies publicistikā. Viņas vadībā 1920.gadā nodibināts laikraksts „Latgalīts”, 1919.-1920.gadā viņa ir laikraksta „Latgolas Vōrds” redakcijas locekle, 1925.gadā rediģējusi žurnālu „Dzimtenes Skaņas” un 1921.-1923., 1925.-1926.gadā - „Latgolas Škola”.
1940.gadā pēc Daugavpils Skolotāju institūta slēgšanas V.Seile strādājusi Rēzeknes Ekonomiskajā tehnikumā, komercskolā, Skolotāju institūtā, kā arī 1.vidusskolā. Vācu okupācijas laikā bijusi vēstures skolotāja Rēzeknes Skolotāju institūtā, iecelta par Tautas palīdzības organizācijas Latgales novada priekšnieci. Ar saviem materiāliem un priekšlasījumiem 1943.gadā piedalījusies Latgales II dziesmu svētku laikā rīkotajā Latgales rakstniecības izstādē.
1946.gada 8.oktobrī atbrīvota no darba Rēzeknes 3.vidusskolā, viņai atņemta arī pensija. V.Seile pārcēlās uz Rīgu, kur 1953.-1957.g. strādājusi par krievu valodas un loģikas skolotāju Rīgas 2.vidusskolā.
Sarakstījusi grāmatas: „Latvīšu volūdas sintakse”(1921)", „Latgolas likteni bēgļu laikmatā” (1934), „Grāmatas Latgales latviešiem” (1936), „Sistematiskais leidz 1935.godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs” (1935), „Latgolas aizvastūs preses darbinīku pīmiņas izstōde” (1943), „Paidagogikas vēsture” (1944). V.Seile 1926.gadā tika pabalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1940.gadā viņa kļūst par Tēvzemes balvas laureāti.
1944.gada sākumā „Vladislava Lōča izdevnīceiba” uzsāka drukāt viņas grāmatu „Latgaļu rakstnīceiba un prese. Alfabetisks rōdetōjs”. Tās pamatā bijuši viņas sagatavotie materiāli Latgales rakstniecības izstādei 1940.gada 12.-16.jūnijā notikušo Latgales Dziesmu svētku laikā.
Mirusi 1970.gada 10.maijā Rīgā, apbedīta Daugavpils Katoļu kapos. 1991.gada maijā tur atklāts tēlnieka B.Buļa veidots piemineklis. Pie kādreizējā Daugavpils Skolotāju institūta ēkas uzstādīta piemiņas plāksne (tēlnieks I. Folkmanis). Pie dzimtajām mājām tagadējā Audriņu pagastā uzstādīts A.Rancāna veidots krucifikss.
|
