B.Brežgo dzimis 1887.gada 31.martā Rēzeknes apriņķa Dricānu pagastā galdnieka ģimenē. Beidzis Rēzeknes pilsētas skolu un Vitebskas ģimnāziju. Strādājis par mājskolotāju Rēzeknē un Vitebskā. 1911.gadā iestājies Maskavas Arheoloģijas institūtā. Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts armijā un pabeidza Tiflisas (Tbilisi) kara skolu. Kaujās tika ievainots un turpināja dienestu par adjutantu Dvinskas (Daugavpils) kara štābā. Pēc evakuācijas uz Maskavu turpinājis studijas institūtā, kuru absolvēja 1918.gadā.
1918.-1922.gadā strādāja Maskavas Arheoloģijas institūtā kā profesors un prorektors. Pēc tā slēgšanas strādājis Vitebskas Valsts arhīvā.
1925.gadā Boļeslavs Brežgo atgriezās Latvijā. 1925.–1928.gadā tika ievēlēts par Daugavpils domes deputātu un domes valdes locekli. Līdztekus darbam pašvaldībā B.Brežgo strādāja par inspektoru Latvijas Pieminekļu aizsardzības valdē, vadīja arheoloģiskās ekspedīcijas Latgalē un lasīja lekcijas Latvijas Universitātē un Krievu Universitātes kursos. Viņš pabeidza Briseles Universitātes doktorantūru, aizstāvēja disertāciju, iegūstot vēstures zinātņu doktora grādu (1933). 1937.–1940.gadā B.Brežgo piedalījās Latgales Centrālā muzeja dibināšanā, 1940.gadā strādāja par Daugavpils arhīva pārzini. Otrā pasaules kara laikā B.Brežgo tika ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā (1941 – 1943). Pēc atbrīvošanas strādāja Latvijas Vēstures arhīvā un par zinātnisko redaktoru V. Loča izdevniecībā Daugavpilī. Pēc kara bijis Latvijas PSR Valsts Centrālā arhīva nodaļas vadītājs. 1945.-1948.gadā B.Brežgo bija Latvijas Valsts universitātes Slāvu filoloģijas katedras profesors. 1948.-1957.gadā bijis Latvijas PSR ZA Vēstures un materiālās kultūras institūta līdzstrādnieks. Pārvaldījis latviešu, krievu, poļu un franču valodu, zinājis vācu, angļu, itāļu, baltkrievu un ukraiņu valodu.
B.Brežgo ir vairāku nozīmīgu vēsturisku pētījumu par Latgali autors: „Архiвы i архiуная праца у Вiцебшчыне” (1925), „Отношения полочани латышей в VIII-XVII вв. (1926), „Latgales pilsētu vēsture” (1931), „Daugavpiļs školu direkcijas archivs”(1938), „Latgolys pagōtne” 1.sēj. (1943), „Latgales zemnieki pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861.-1914. ” (1954), „Очерки по истории крестьянских движений в Латгалии 1577-1907” (1956), „Dinaburgas pilsētas privilēģija, 1582.gads” (2009). Vairāku zinātnisko publikāciju par Latgales vēsturi autors. Profesora privātais arhīvs glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (ap 30 000 lpp.).
B.Brežgo miris 1957.gada 30.septembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
1987.gadā Dricānu pagastā, netālu no mājas, kur dzimis B.Brežgo, uzstādīts piemiņas akmens ar memoriālo plāksni.
|
Saistība ar Daugavpili:
Pirmā pasaules kara laikā dienējis Daugavpilī, bijis Daugavpils pilsētas domes deputāts (1925-1928), strādājis Daugavpils arhīvā par pārzini.
Sastādīja Ludmila Žilvinska, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
|
