Grigorijs Jelisejevs dzimis 1896.gada 23.februārī zemnieku ģimenē Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā. Pabeidzis Ilūkstes skolotāju semināru. 1915.gadā piedalījies Pirmajā pasaules karā virsnieka pakāpē. Pilsoņu kara laikā cīnījies baltgvardu pusē ģenerāļa N.Judeniča Ziemeļrietumu brīvprātīgās armijas rindās. Vēlāk iestājies kņaza A.Līvena vienībā, kuras sastāvā 1919.gadā piedalījies Latvijas atbrīvošanā no lieliniekiem.
Grigorija Jelisejeva sabiedriskā darbība sākās 1920.gadā. Viņš tika ievēlēts par Daugavpils pilsētas domes deputātu, kur strādāja finanšu, izglītības un zemes ierīcības komitejās. 1925.gadā G.Jelisejevs kļuva par Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja biedru. Vienlaicīgi viņš darbojās Daugavpils brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības, Daugavpils krievu kredītbiedrības, biedrības „Взаимопомощь”, Daugavpils Skolotāju biedrības krievu sekcijas valdēs un 5.krievu pamatskolas padomē.
1920.-21.gadā Grigorijs Jelisejevs aktīvi iesaistījās Latvijas vecticībnieku kopienas apvienošanas un viņu intereses pārstāvošu organizāciju veidošanas procesā. 1920.gadā Pirmajā Vislatvijas vecticībnieku kongresā viņš tika ievēlēts par Latvijas vecticībnieku centrālās komitejas sekretāru, vēlāk par priekšsēdētāja biedru. 1927.gadā G.Jelisejevs izstrādāja Latvijas vecticībnieku baznīcas nolikumu, kas nosaka vecticībnieku kopienas tiesisko statusu un regulē tās darbību. Viņa izstrādātā nolikuma projekts tika noraidīts, jo tika uztverts kā mēģinājums ierobežot kopienas autonomiju. Tas vēlāk kļuva par vienu no Latvijas vecticībnieku šķelšanās cēloņiem.
1928.gadā Grigorijs Jelisejevs no vecticībnieku saraksta tika ievēlēts III Saeimā (1928-1931). Otru mandātu no šī saraksta ieguva daugavpilietis M.Kaļistratovs. Viņi bija seni draugi, abi Ilūkstes skolotāju semināra absolventi, cīnījušies kņaza A.Līvena vienībā un N.Judeniča armijā. Grigorijs Jelisejevs Saeimā darbojās sociālās likumdošanas un izglītības komisijās. 1933.gadā Grigorijs Jelisejevs piedalījās Krievu zemnieku darba partijas dibināšanā.
Nākot pie varas Kārlim Ulmanim, G.Jelisejeva kā vecticībniekus pārstāvoša deputāta karjera beidzās, bet viņš turpināja aktīvi darboties vietējās vecticībnieku kopienās un organizācijās: sastāvēja Daugavpils Jaunbūves vecticībnieku kopienas padomē un bija Latvijas vecticībnieku zināšanu popularizēšanas biedrības valdes loceklis.
1940.gadā Staļina režīms arestēja bijušos Latvijas Saeimas deputātus M.Kaļistratovu un G.Jelisejevu. Viņus tiesāja kā monarhijas piekritējus un baltgvardu kustības dalībniekus. Otrā pasaules kara pirmajās dienās M.Kaļistratovs tika nošauts, bet G.Jelisejevam 1941.gada 5.jūnijā piesprieda 10 gadus cietumā. 1950.gadā pēc cietumsoda izciešanas viņš tika izsūtīts trimdā uz Krasnojarskas apgabalu. Hruščova atkušņa laikā viņš atgriezās Rīgā, kur darbojās Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzē.
Miris 1967.gadā, apglabāts Rīgā.
|
