Isers Halperins (Galperins, Гальперин) piedzima 1912.gadā Vitebskā (Baltkrievija). Halperiniem piederēja galda etiķa ražotnes Vitebskā un Daugavpilī, un šie uzņēmumi nodrošināja pietiekamus ienākumus sešu bērnu ģimenei. Isera Halperina tēvs ar sajūsmu uzņēma Oktobra revolūciju, bet, kad Vitebskā vara nonāca boļševiku rokās un ģimenei tika atņemts uzņēmums, sabruka viņa ticība jaunajai varai. 1922.gadā Halperinu ģimene pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī, kur Isers apmeklēja pamatskolu un vidusskolu. Zēns, kurš mājās runāja idišā, ātri iemācījās latviešu valodu. Skolas mācības mijās ar mātes mājas stundām un izlasīto romānu atstāstiem. Tā pamazām zēnam radās vēlme rakstīt pašam. Sākumā Izers sacerēja nelielas korespondences vietējai Daugavpils ebreju avīzei, pēc tam sāka rakstīt īsos stāstus.
Divdesmitajos gados Latvijas ebreju vidū sāka izplatīties ebreju nacionālās valsts izveidošanas ideja, un arī Isers iesaistījās vietējās sionistu jaunatnes organizācijas darbībā. 17 gadu vecumā I.Halperins pabeidza skolu un noraidīja jebkurus ģimenes lūgumus turpināt mācības universitātē. Nebūdams pilngadīgs, 1930.gadā Isers izceļoja uz Palestīnu ar domu veidot ebreju valsti. Palestīnā Isers iestājas lauksaimniecības kooperatīvā – kibucā un drīz vien nodibināja ģimeni. Nacionālo jūtu uzvirmojumā jaunatbraucēji mainīja vārdus un uzvārdus: tā Isers Halperins pārtapa par Iseru Harelu. Palestīnā viņš iesaistījās ebreju aizsardzības militārajā apvienībā „Haganah”. Līdz 1935.gadam Isers ar ģimeni dzīvoja un strādāja dažādos lauksaimniecības kibucos, vēlāk ģimene uzsāka savu privātbiznesu – citrusaugļu audzēšanu. No 1935. līdz 1944.gadam Isers strādāja ceļu būvniecībā un apūdeņošanas sistēmu izveidošanā, vienlaicīgi piedaloties Haganah darbībā.
Četrdesmitajos gados Isers Harels dienēja britu spēkos, kuri cīnījās pret nacistiem, bet vienlaikus viņš vāca informāciju Haganah vajadzībām par arābiem un britiem. 1944.gadā I.Harels kļuva par Haganah izlūkdienesta vadītāju un palika šajā amatā līdz 1951.gadam, kad tika reorganizēts valsts izlūkošanas darbs, izveidojot Izraēlas izlūkošanas dienestu Mossad. 1952.gadā Isers Harels kļuva par Mossad vadītāju un atradās šajā posteni 11 gadus (1952-1963). Viņa vēsais prāts, profesionālisms un ietekme bija pamatā Mossad sasniegumiem un veiksmēm, padarot to par pasaulē atzītu un spēcīgu izlūkdienestu. Pēc laikabiedru atmiņām Isers Harels bija kristālgodīgs cilvēks, kas to pašu pieprasīja arī no saviem padotajiem, viņam piemita augsti morāles principi, viņš nesaprata jokus un pats nekad nejokoja. Visskaļākā Isera Harela vadītā operācija bija holokausta organizētāja Ādolfa Eihmaņa nolaupīšana Argentīnā 1960.gadā. Vēlāk viņš šo operāciju aprakstīja savā grāmatā „Nams Garibaldi ielā”.
1965.gadā I.Harels kļuva par jaunā Izraēlas premjerministra Levi Eškola padomnieku drošības jautājumos, bet pēc gada demisionēja un aizgāja pensijā. Beidzot viņam bija laiks pievērsties nerealizētajam jaunības sapnim - rakstniecībai. Viņš uzrakstīja 11 grāmatas, kurās galvenokārt aprakstīja izlūkdienestā piedzīvoto. Pats viņš kļuva par prototipu Dereka Kartuna detektīvromāna „Jeruzalemes krišana” varonim.
Pensijā Isers Harels pievērsās politiskajai darbībai un tika ievēlēts par Izraēlas parlamenta - Kneseta 7.sasaukuma deputātu (1969-1974).
Isers Harels miris 2003.gada 18.februārī 91 gada vecumā Izraēlā.
|
Izmantotie avoti:
1.Vaters, Juris. Garibaldi ķīlnieks : [par bij. daugavpilieti, Izraēlas izlūkdienesta "Mossad" direktoru Iseru Harelu (arī Isers Halperins)]. - (Piel. "Mēs" ; Nr.45-46) // Neatkarīgā Rīta Avīze. - ISSN 1407-3463. - 2000. - 11., 17.nov. 4.-5.lpp.
2.Lauva, Jānis. Miris bijušais Mossad šefs : [par bij. Izraēlas izlūkdienesta "Mossad" vad. un bijušo daugavpilieti Iseru Harelu] / Jānis Lauva // Neatkarīgā Rīta Avīze. - ISSN 1407-3463. - Nr.43 (2003, 20.febr.), 7.lpp.
|
