Jānis Pakalns dzimis 1912.gadā Tveras guberņas Suščevas sādžā latviešu izceļotāju ģimenē. 1928.gadā J.Pakalns pabeidza Ostaškovas septiņgadīgo skolu un iestājās latviešu deviņgadīgajā skolā Ļeņingradā. Pēc skolas beigšanas strādāja Ļeņingradā par milici. 1932.gadā tika nosūtīts mācīties uz milicijas skolu. Milicijā J.Pakalns nostrādāja 7 gadus un ieguva apakšpulkveža pakāpi. 1938.gada beigās J.Pakalns tika arestēts un atradās apcietinājumā līdz 1939.gada maijam. Nākot pie varas L.Berijam, viņš tika atbrīvots, bet milicijas darbā neatgriezās un sāka strādāt par kāda Ļeņingradas veikala direktoru. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941.gadā J.Pakalns tika iesaukts armijā un piedalījās Ļeņingradas aizstāvēšanā, Kurskas kaujā, Berlīnes ieņemšanā un Prāgas atbrīvošanā. Vairākas reizes tika izvirzīts virsnieka pakāpes piešķiršanai, bet izciestā aresta dēļ tas tika noraidīts. Apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu „Par drošsirdību”.
Pēc kara Jānis Pakalns tika pārcelts darbā uz Rīgu un nozīmēts par Rīgas Kirova rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet 1947.gadā ievēlēts par priekšsēdētāju. Paralēli J.Pakalns mācījās Augstākajā partijas skolā, un pēc tās beigšanas tika nozīmēts par Daugavpils pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju. Šajā amatā viņš nostrādāja 12 gadus, ar pārtraukumu 1952.gadā, kad bija iecelts par Daugavpils apgabala izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku.
Daugavpilieši Jāni Pakalnu atceras kā izcilu pilsētas saimniecības vadītāju. Viņa laikā tika ielikti Daugavpils rūpniecības pamati, attīstīta pilsētas infrastruktūra. Tika turpināta veco uzņēmumu rekonstrukcija un jaunu celtniecība, izveidoti jauni dzīvojamie mikrorajoni (Čerjomuški, Ķīmiķu ciemats), atjaunots kara izpostītais pilsētas centrs, nodota ekspluatācijā dzelzceļa stacija, atvērta jauna autoosta. Pilsētā tika ieviesta centrālapkure un uzsākta gazifikācija, uzbūvēts televīzijas tornis un uzsākta televīzijas raidījumu izmēģinājuma translācija. Šajā laikā sākta avīzes „Padomju Daugava” izdošana latviešu un krievu valodā. Visādā ziņā, Jānis Pakalns pēc P.Dubrovina, bija izcilākais Daugavpils pilsētas vadītājs, tāpēc arī 1965.gada 14.jūnijā viņam tika piešķirts Daugavpils Goda pilsoņa nosaukums.
Jānis Pakalns bija Latvijas PSR Augstākās padomes 5.-7.sasaukuma deputāts. 1961.gada 28.decembrī viņu ievēlēja par LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja 1.vietnieku, un 1962.gada 1.janvārī viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā.
1962.gada vasarā J.Pakalns tika ievēlēts par Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētāju. Šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1967.gadam. Pēc tam 8 gadus, līdz pat aiziešanai pensijā 1975.gadā, viņš strādāja par LPSR Ministru Padomes Valsts kontroles komitejas priekšsēdētāju.
J.Pakalns bija kaislīgs kolekcionārs un Latvijas Filatēlistu biedrības priekšsēdētājs.
Precējies, ģimenē - divi dēli.
J.Pakalns apbalvots ar 4 ordeņiem, tai skaitā ar diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, un 15 medaļām, kā arī vairākiem desmitiem Goda rakstu.
Miris 2002.gada 14.maijā un apglabāts Rīgā, 1.Meža kapos.
|
Izmantotie avoti:
-
Barkovska Genovefa (1935-). Daugavpils vēstures lappuses / Genovefa Barkovska, Josifs Šteimans. - Rēzekne : Latgales kultūras centrs, 2005. - 278 lpp. : il. ISBN 9984-290-84-0
-
Провинциальный альманах / ред. Фаины Осиной, Галины Васильковой, Натальи Салагубовой. Nr.11. - Даугавпилс : Hronos : Daugavpils Pilsetas Dome [Общество], 2011. - 201 с. : ил., [3] л. цвет. ил. - (Hronos).
|
