Dzimis 1839. gada 24. maijā Pleskavas guberņas Veļikije Luki apriņķī. Izglītību ieguvis Konstantinovas kadetu korpusā, pēc kura beigšanas viņam piešķīra septītās klases civilierēdņa dienesta pakāpe – galma padomnieks. Sakarā ar dzimtbūšanas iekārtas atcelšanu (1861. gadā Aleksandra I parakstītais Manifests), un lai izvairītos no konfliktsituācijām zemnieku un muižnieku starpā, tika radīts mierstarpnieku institūts.
1864. gadā P. Dubrovins tika iecelts par Dinaburgas (Daugavpils) pilsētas pirmā iecirkņa miera vidutāju priekšnieku, un šajā postenī viņš saņēma pirmos apbalvojumus – Svētās Annas trešās pakāpes ordeni par nevainojamu dienestu un Izcilības zīmi – par dzimtbūšanas atcelšanas manifesta ieviešanu dzīvē. 1864. gadā P. Dubrovinu apbalvoja ar medaļu „Par poļu dumpja apspiešanu 1863.-1864.g.”. Kad 1874. gadā miera vidutāju amats tika likvidēts, P. Dubrovins kļuva par Pilsētas sabiedriskās bankas direktoru. 1876. gadā viņš tika ievēlēts Dinaburgas pilsētas vadītāja amatā. Šajā amatā P. Dubrovins strādāja līdz pat aiziešanai mūžībā 1890. gadā.
P. Dubrovina laikā no 1876. līdz 1890. gadam Dinaburgā daudz būvēja, bruģēja ielas, pilsētu labiekārtoja un paplašināja. Viena no pirmajām jaunievēlētā pilsētas priekšnieka iniciatīvām bija brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības izveidošana 1876. gadā. Vēl viens solis uz priekšu Dinaburgas attīstībā bija ūdensvada ierīkošana. Strauji pieauga Dinaburgas iedzīvotāju skaits, tika uzbūvēti jauni mikrorajoni, bruģētas ielas, uzbūvēts liels mūra tirdzniecības centrs. Jau 1865. gadā cara valdība apstiprināja Dinaburgas attīstības plānu un tika uzsākta jauna pilsētas rajona - Jaunbūves izveide. Šajā laikā sākās celtniecība arī Gajokā, bet 1880. gadā, kad tika pabeigta Dinaburgas cietoksņa celtniecība, tika apstiprināta jauna pilsētas mikrorajona – Esplanādes būvniecība. Turklāt 1880. gadā no pilsētas centra uz cietoksni tika nobruģēts ceļš (no tagadējās Cietokšņa ielas), ko nosauca par Apakšējo dambi.
Liela uzmanība tika veltīta izglītībai. 1879. gadā ar pilsētas priekšnieka atbalstu Dinaburgā tika atklāta pirmā sieviešu proģimnāzija, kura kļuva par lielāko sieviešu mācību iestādi Vitebskas guberņā, sāka darboties aptuveni desmit skolas.
Ziņas par sekmīgi strādājošo pilsētas galvu izplatījās arī ārpus Vitebskas guberņas robežām. P. Dubrovins tika apbalvots ar dažiem Krievijas ordeņiem, kā arī ar Japānas un Melnkalnes ordeņiem.
Viņš Dinaburgas attīstībai tērēja savus līdzekļus – iegādājās zemes gabalu purvainā apvidū, kur auga dzērvenes, un uzdāvināja šo zemes gabalu pilsētai ar mērķi, izveidot šajā vietā pilsētas parku. Pilsētas mērs pats piedalījās pilsētas parka plāna izstrādē. 19. gadsimta beigās tika ierīkots parks, kurā bija ieejas arka un estrāde koncertiem. Parks saglabājies līdz mūsu dienām, tas nosaukts Dubrovina vārdā un līdz pat šim laikam ir pilsētnieku iemīļota atpūtas vieta.
P. Dubrovins miris 1890. gada 23. maijā. Apbedīts Daugavpils pareizticīgo kapos.
|
