Stefans Češeiko-Sohackis piedzima 1891.gada 7.februārī Čerņigovas guberņas Ņežinas pilsētā (Ukraina) poļu muižnieku ģimenē. Bez Stefana ģimenē auga vēl trīs dēli. Uz dzīvi Dvinskā (Daugavpils) ģimene pārcēlās 1893.gadā. Stefana tēvs Vaclavs Češeiko-Sohackis, bija labi pazīstams pilsētā kā farmaceits, trīs aptieku īpašnieks, 20.gadsimta sākumā viņš vairākkārt tika ievēlēts par pilsētas domnieku un pilsētas valdes locekli. Stefans mācījās Dvinskas reālskolā, bet 1909.gadā tika atskaitīts par nesekmību un sāka strādāt par aptiekāra palīgu. 1905.gadā Stefans iestājās aizliegtajā Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā un aktīvi iesaistījās revolucionārajā darbībā. Češeiko-Sohacku ģimenes vecākie dēli Stefans un Ježijs kļuva par revolucionāriem, komunistiskās kustības dalībniekiem. Stefans par piedalīšanos revolucionārajā kustībā vairākas reizes tika arestēts. 1913.gadā Češeiko-Sohacku aptiekas noliktavā tika ierīkota slepena partijas tipogrāfija, kur drukāja proklamācijas. Par šīs tipogrāfijas izveidošanu Stefans tika apcietināts un pavadīja cietumā diezgan ilgu laiku, līdz tika atbrīvots kopā ar citiem politieslodzītajiem 1917.gada martā.
Sākoties revolucionārajām pārmaiņām Krievijā, Stefans Češeiko-Sohackis tika ierauts politisko notikumu virpulī. Ziņas par šo viņa dzīves posmu ir fragmentāras un ārkārtīgi pretrunīgas. 1917.gada 26.oktobrī Stefans Češeiko-Sohackis tika ievēlēts par Dvinskas strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju, bet novembrī – par Viskrievijas Satversmes sapulces locekli no Vitebskas guberņas. Pēc vācu karaspēka ienākšanas Dvinskā, viņš 1918.gada februārī pārcēlās uz Vitebsku, kur pildīja Vitebskas guberņas izpildkomitejas locekļa pienākumus, bet 1918.gada jūlijā kļuva par Vitebskas pilsētas padomes priekšsēdētāju un justīcijas nodaļas vadītāju. 1918.gada decembrī, kad vara Dvinskā atkal nonāca boļševiku rokās, Stefans atgriezās dzimtajā pilsētā un tika norīkots par Dvinskas kara revolucionārās padomes priekšsēdētāju, bet 1919.gadā - par Dvinskas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku. 1920.gada sākumā Stefans Češeiko-Sohackis atgriezās Vitebskā, kur vadīja Vitebskas pilsētas padomi.
Divdesmitajos gados Stefans Češeiko-Sohackis strādāja par Samāras politiskās propagandas nodaļas priekšsēdētāja vietnieku, vēlāk mācījās Maskavas Sarkanās profesūras institūtā.
Laikā no 1926. līdz 1929.gadam un 1933.gadā S.Češeiko-Sohackis vadīja Samāras Graudaugu kultūru institūtu. Nebūdams akadēmiski izglītots, viņš spīdoši lasīja lekcijas, un tieši viņa vadībā mācību iestāde piedzīvoja savus ziedu laikus. Viņš bija viens no Samāras poļu kluba dibinātājiem, kur nodarbojās ar kultūras un izglītošanas darbu.
No 1930. līdz 1933.gadam S.Češeiko-Sohackis strādāja par Kijevas poļu pedagoģiskā institūta katedras vadītāju, bet vēlāk par institūta direktoru.
1933.gada augustā Stefans Češeiko-Sohackis tika arestēts, apsūdzēts spiegošanā, bruņotas sacelšanās gatavošanā un 1934.gada 1.jūnijā Maskavā nošauts. Reabilitēts 1958.gadā.
Tajā pašā laikā Maskavā tika arestēts Stefana Češeiko-Sohacka brālis Ježijs, kurš 1933.gadā gāja bojā apcietinājumā.
|
