Viktors Grosse dzimis 1869.gada 26.maijā Dinaburgā (Daugavpils) baltvācu ārsta ģimenē. Pirmās zināšanas apguva mājās, pēc tam turpināja izglītoties Mītavas (Jelgava) ģimnāzijā. Mācību laikā jaunietis dzīvoja pie sava tēvoča, kurš strādāja vietējā slimnīcā. Viktors mācījās uzcītīgi un tāpēc ieguva tiesības iestāties Tartu universitātē, kur mācījušies viņa tēvs un tēvocis. Tēvs uzstāja, lai dēls mācītos medicīnas fakultātē, taču vienā no pirmajām praktiskajām nodarbībām viņš noģība, un tā Viktoram radās nepatika pret medicīnu. Viņš izstājās no Tartu universitātes un atgriezās mājās. Tēvs bija saniknots par dēla rīcību, taču māte iestājās par Viktoru. Ģimenes apspriedē tika nolemts jaunieti sūtīt skoloties uz Sanktpēterburgas universitātes Austrumu fakultāti. V.Grosse mācījās ar prieku, uzcītīgi, viņa mīļākie priekšmeti bija ķīniešu un mandžūru valodas.
Pēc universitātes beigšanas jaunais diplomāts saņēma norīkojumu uz Krievijas misiju Pekinā. Tā sākās viņa karjera Ķīnā. No 1896.gada līdz 1911.gadam V.Grosse strādāja dažādās Ķīnas pilsētās par konsulāro darbinieku. No 1911.gada – par ģenerālkonsulu Šanhajā. V.Grosses vadībā tika uzcelta Krievijas ģenerālā konsulāta ēka, kuru svinīgi atklāja 1917.gadā.
Oktobra revolūcija būtiski izmainīja ģenerālā konsulāta darbību. Krievu diaspora Šanhajā paplašinājās, tādēļ diplomātiem palielinājās darba slodze. V.Grosse uzskatīja, ka Krievijas „sarkanajai valdībai” nav nekāda sakara ar konsulāta celtniecību, un šī iemesla pēc neuzskatīja par vajadzīgu atbrīvot tā telpas.
Tikai 1924.gadā V.Grosse nodeva Krievijas konsulāta ēku jaunajam padomju konsulam, iepriekš noņemot Krievijas ģerboni ar divgalvaino ērgli un nolaižot Krievijas karogu.
V.Grosse bija precējies ar Ellu Līvenu, ārsta P.Līvena meitu. Ģimenē bija 5 bērni: viena meita nomira agrā bērnībā, meitas Anna un Jeļizaveta, kuras apprecējās ar diplomātiem, un divi dēli: Ļevs ( nomira Butirkas cietumā pēc repatriācijas uz PSRS 20.gs 50.-jos gados) un Aristīds (dzīvo ASV, atomfiziķis).
20 savas dzīves gadus V.Grosse bija atdevis Šanhajai. Šeit apglabāta viņa mīļotā sieva Ella. Daudzas valstis viņam piedāvāja pieņemt pilsonību un darbu, taču viņš nespēja sevi iedomāties ārpus krievu kolonijas Ķīnā.
V.Grosse jau sen bija ieplānojis braucienu uz Latviju pie mātes, lai atkal varētu sajust dzimtās mājas siltumu, makšķerēt zivis Daugavā, klausīties tautas dziesmas Līgo vakarā. Taču tam nebija lemts piepildīties: viņa sirds neizturēja, un V.Grosse nomira 1931.gada 6.oktobrī. Apglabāts Šanhajā.
|
