V.Studņickis ir dzimis 1867.gada 3.novembrī Dinaburgā (Daugavpils) poļu muižnieka ģimenē. Šeit viņš veidojās kā personība, šeit pagāja viņa bērnības un jaunības gadi. Ar siltumu viņš atceras 19.gadsimta Dinaburgu savā 1928.gadā Varšavā iznākušajā autobiogrāfiskajā atmiņu grāmatā „Par pārdzīvoto un par cīņu”. V.Studņicka vecāki atbalstīja Polijas neatkarības centienus un tādā garā audzināja arī savus bērnus.
No 1877.gada līdz 1884.gadam Vladislavs mācījās Dinaburgas reālskolā, bet to nepabeidzis, 1885.gadā iestājās Varšavas komercskolā. Arī to viņš nepabeidza, jo aktīvi iesaistījās partijas „Proletariāts” darbībā. 1888.gadā par pagrīdes darbību tika arestēts un ievietots Aleksandrovskas cietoksnī Varšavā. Tā kā V.Studņickim tika konstatēti garīga rakstura traucējumi, viņu atbrīvoja no aresta un 1889.gadā nodeva Dinaburgas apriņķī dzīvojošo radinieku aizgādībā.
1890.gada 30.decembrī V.Studņickis nonāca mātes aizgādībā Dinaburgā.
1891.gada februārī viņu atzina par veselu un izsūtīja trimdā uz Austrumsibīriju, kur V.Studņickis pavadīja gandrīz 6 gadus. Trimdas laikā viņš sāka nodarboties ar advokatūru, vietējos muzejos un bibliotēkās vāca un pētīja materiālus par Sibīriju.
1896.gadā V.Studņickis pārcēlās uz Pēterburgu, pēc tam uz Varšavu. Izmantojot Sibīrijā savāktos materiālus, V.Studņickis uzrakstīja sociāli ekonomisku pētījumu „Mūsdienu Sibīrija” (1897, Krakova).
20.gadsimta sākumā sākās V.Studņicka sadarbība ar Juzefu Pilsudski. Viņš dzīvoja gan Ļvovā, gan Pēterburgā, gan Krakovā. 1910.gadā V.Studņickis piedalījās Vispasaules poļu kongresā Vašingtonā (ASV). Amerikas periods turpinājās 16 mēnešus, kura laikā V.Studņickis apmeklēja 20 Amerikas pilsētas, kur dzīvoja poļi, studēja bibliotēkās, strādāja Vašingtonas Kongresa bibliotēkā, gatavoja publikācijas ASV žurnāliem. Amerika pārsteidza viņu ar tehnisko varenību un demokrātijas ideāliem.
V.Studņickis ir sarakstījis grāmatas par vēsturi, Polijas brīvības centieniem un cīņu par neatkarību: „О переживаниях и борьбе”, „Польская проблема”, „История государственного устройства России”, „Политика в образовании со времен Екатерины и до наших дней”. V.Studņickis uzstājās ar lekcijām, bija erudīts un izglītots cilvēks ar plašu redzesloku un zināšanām.
1917.-1918.gadā V.Studņickis kļuva par Polijas Pagaidu valdības padomes locekli.
Viņa grāmatā „Polija un Eiropas politiskā sistēma” ir jūtama naidīga attieksme pret Baltijas valstīm, jo V.Studņickis propagandēja idejas par Polijas-Vācijas savienību. Viņa politiskā darbība tiek vērtēta pretrunīgi.
Otrā pasaules kara laikā Ļvovā viņš vāca materiālus par padomju okupāciju, pēc tam izdeva brošūru „Советское господство в Восточной Польше 1939-1941”, kuras dēļ 1945.gadā bija spiests emigrēt uz Angliju.
V.Studņickis nomira 1953.gadā 86 gadu vecumā.
|
