Leonīds Vedējs dzimis 1908.gada 12.oktobrī Daugavpilī.
Pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito sākumā Latvijā sāka strauji attīstīties hokejs. Tika izveidotas pirmās hokeja komandas dalībai nacionālajā čempionātā un valsts izlase starptautiskajām sacensībām. Hokeja dzīves organizēšanā Latvijā aktīvi iesaistījās arī daugavpilietis Leonīds Vedējs jeb Ļoņa, kā viņu sauca komandā. Leonīds Vedējs studēja Latvijas Universitātē lauksaimniecību un visu dzīvi nostrādāja par agronomu. Studiju laikā Leonīds aktīvi piedalījās studentu korporācijas „Lettgallia” pasākumos. Paralēli studijām un maizes darbam L.Vedējs spēlēja hokeja komandā „Universitātes sports” - viņš bija komandas aizsargs (1931.-1940., 1942.-1944.), vairākkārtējs Rīgas un Latvijas čempions.
Nacionālās izlases sastāvā hokejists piedalījās visos tolaik iespējamajos starptautiskajos turnīros. L.Vedējs spēlēja aizsardzībā un bija viens no komandas līderiem. 1932.-1940.gadā viņš bija Latvijas izlases kapteinis, 1939.-1944. - Latvijas Ziemas Sporta Savienības hokeja sekcijas vadītājs. Leonīds Vedējs piedalījās pasaules čempionātos 1933.gadā (10.vieta), 1935.gadā (13.vieta) un 1938.gadā (10.vieta). Divas reizes piedalījās Universiādēs: 1933.gadā (3.-4.vieta) un 1935.gadā (2.vieta). 1936. gada IV Ziemas olimpisko spēļu dalībnieks, kur Latvijas valsts hokeja izlase ieguva 13.vietu.
L.Vedējam pieder pirmās Latvijas Republikas rekords: izlases sastāvā viņš aizvadījis 34 spēles – tik daudz reižu Latvijas izlases formā ledus laukumā nav devies neviens hokejists. Pastāv uzskats, ka šis hokejists ir unikāls arī tāpēc, ka ir vienīgais, kurš piedalījies gan pirmajā Latvijas izlases spēlē, kura notika 1929.gadā, gan pēdējā - 1940.gadā.
L.Vedējs bija pirmais hokejists, ko Latvijas Ziemas Sporta Savienība apbalvoja ar zelta nozīmi.
1940.gadā politisko pārmaiņu rezultātā valstī sporta biedrībām tika mainīti nosaukumi: „Universitātes sports” kļuva par „Dinamo”, kurā 1941.gadā spēlēja arī L.Vedējs.
Leonīds Vedējs piedalījās Otrajā pasaules karā kā vācu zenītartilērijas virsseržants un tika apbalvots ar Pirmās un Otrās šķiras Dzelzs krustu.
Tāpat kā daudzi citi izcili tā laika sportisti, 1944.gadā viņš devās trimdā uz Vāciju. L.Vedējs Vācijā neaizkavējās un drīzumā emigrēja uz ASV, kur arī pavadīja atlikušo mūža daļu. Dzīvodams ASV, kādu laiku bija treneris, bet Eiropas un Amerikas hokejs atšķiras, tāpēc radās nesaskaņas. Zināms, ka astoņdesmitajos gados viņš atradās Brazīlijā un mācīja hokeja gudrības Riodežaneiro hokejistiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados L.Vedējs vairākas reizes apciemoja Latviju, aktīvi atbalstīja Latvijas hokeju un sponsorēja Latvijas dāmu izlasi - dāvājot hokejistēm no savas pensijas ietaupītos līdzekļus. Leonīds Vedējs nomira 1995.gada 4.februārī Grandrepidā (ASV). 30.jūnijā L.Vedēja bērni, izpildot savu vecāku pēdējo vēlēšanos, izkaisīja viņu pelnus virs Baltijas jūras.
|
