Piedzima 1948. gada 22. jūlijā Daugavpilī Geršona un Frīdas Ročko ģimenē. Mācījās Daugavpils 5. vidusskolā. Nepakļāvīgās un balamutīgās dabas dēļ Josifam nācās pabeigt izglītību vakarskolā, savienojot mācības ar darbu Daugavpils apavu kombinātā. No 1966. līdz 1971. gadam Josifs Ročko studēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. Pēc studiju beigšanas strādāja Kalupes astoņgadīgajā skolā par fizikas un matemātikas skolotāju. No 1971. līdz 1973. gadam Josifs Ročko studēja politekonomiju Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā, kuru beidzot, viņam neizdevās aizstāvēt disertāciju, kā viņš pats uzskata - tautības un bezpartejiskā statusa dēļ. Josifs Ročko atgriezās Daugavpilī un laikā no 1976. līdz 2010. gadam strādāja 4. pamatskolā par audzinātāju, pasniedza dažādus mācību priekšmetus, tai skaitā arī vēsturi, par kuru viņam jau no bērnu dienām bija īpaša interese. Tāpēc Josifs atkārtoti uzsāka studijas Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, kuru absolvēja 1996. gadā jau kā profesionāls vēstures skolotājs.
Studiju laikā Josifs iepazinās ar augstskolas pasniedzējiem un vietējo ebreju vēstures pētniekiem Josifu Šteimani, Borisu Volkoviču un Zalmanu Jakubu, kurus Ročko uzskata par saviem skolotājiem. Viņu mudināts 90. gadu otrajā pusē J. Ročko sāka nopietni pētīt Latgales ebreju vēsturi un publicēt savus pētījumus. Uzsākot holokausta izpēti, Josifs Ročko konstatēja, ka šajā jautājumā vēl ir daudz baltu plankumu. Holokausts skaudri skāris arī Josifa Ročko ģimeni: viņa tēvs Geršons Otrā pasaules kara laikā Daugavpils geto zaudēja savu pirmo ģimeni – tika nošauti viņa sieva, divi bērni un tēvs. Tikai pateicoties laimīgai nejaušībai, Josifa tēvs palika dzīvs.
Josifs Ročko braukāja pa Latgali, pierakstīja iedzīvotāju atmiņas par holokaustu, apmeklēja Latvijas ebreju muzeju Rīgā, strādāja Latvijas arhīvos. Kā rezultātā 2007. gadā tapa muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”, kur Josifs Ročko ir gan muzeja dibinātājs, direktors, ekspozīcijas autors un gids. Muzejs atrodas Daugavpils sinagogas otrajā stāvā, un tā ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935. gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, fotogrāfijās iemūžinātus radu rakstus, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par vietējo ebreju dzīvi. Josifa Ročko pavadībā ikvienam Daugavpils pilsētas viesim un interesentam ir iespēja iepazīties ar sinagogu un muzeja ekspozīciju, uzzinot interesantus un aizkustinošus vietējo ebreju ģimeņu stāstus, ebreju dzīves vēsturiskos aspektus, lūgšanu tradīcijas, altāra nozīmi sinagogā u.c.
Josifs Ročko ir daudzu publikāciju autors: 2010. gadā nāca klajā pētījuma «Евреи в Латгалии» pirmā, 2016. gadā - otrā un 2022. gadā - trešā daļa. Šī izdevuma ekvivalents latviešu un latgaliešu valodā “Ebreju Latgola” tika izdots 2016. gadā. Kā līdzautors Josifs Ročko piedalījies turpinājumizdevuma «Евреи в Даугавпилсе» laidienu tapšanā.
J. Ročko ir daudzpusīga persona: vairāk nekā 30 gadus viņš vadīja dambretes un šaha pulciņu 4. pamatskolā un vēlāk Daugavpils logopēdiskajā internātskolā; ilgus gadus krāj pastmarkas par dambretes un šaha tēmu; vada Daugavpils ebreju sporta kluba „Makkabi” („Āmurs”).
Veselīga pašironija un lieliska humora izjūta padara viņu par interesantu sarunu biedru un Daugavpilī klīst leģendas par to, kā Josifs vada ekskursijas un stāsta par dzimto pilsētu.
2017. gadā J.Ročko izveidoja ceļojošu izstādi “100 Daugavpils ebreji”, kas veltīta Daugavpilī dzimušajiem ebrejiem, kuri nesuši pilsētas vārdu pasaulē.
2017.gadā Josifa Ročko darbība tika novērtēta ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
|
