Dzimis 1923. gada 26. jūnijā Daugavpilī skolotāju Anatolija un Raheles Šteimanu ģimenē. Vecāki vairākus gadus strādājuši arī Liepājas un Rīgas skolās, taču 1935. gadā atgriezušies Daugavpilī. Tur Josifs pabeidza 2. latviešu pamatskolu un līdz 1940. gadam mācījās Daugavpils Latviešu biedrības komercskolā. 1941.–1942. gadā cīnījies Otrā pasaules kara frontē 201. latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā. Pēc ievainojuma un ārstēšanās lazaretē Magņitogorskā mācījis vēsturi un ģeogrāfiju krievu skolā Taškentas apgabalā, 1942. gada rudenī kā eksterns nokārtojis vidusskolas gala eksāmenus un iestājies Vidusāzijas universitātes Vēstures fakultātē Taškentā, kur mācījies vienu gadu.
1945./1946.g. mācību gadā pasniedzis vēsturi Daugavpils Latviešu vidusskolā, bet kopš 1947. gada strādājis Daugavpils Skolotāju institūtā, kas 1952. gadā pārveidots par Pedagoģisko institūtu un tagad ir universitāte. 1949. gadā kā eksterns beidzis Pedagoģiskā institūta Vēstures fakultāti. 1967. gadā Josifam Šteimanim piešķirts profesora nosaukums, 2007. gadā - valsts emeritētā zinātnieka grāds.
Sarakstījis un izdevis grāmatas par Latvijas, Latgales un pasaules vēstures problēmām, vairākas Latgales vēstures historiogrāfijas. Nozīmīgākās grāmatas: „Latvijas ebreju vēsture” (1995); „Latvijas vēstures pētnieki” (1997); kopā ar A.Ivanovu „Latgales vēstures historiogrāfija” (1999); „Latgales ebreju vēstures historiogrāfija” (2000); „Komiskais un asprātīgais folklorā un literatūrā” (2001); „Vecā Derība un kristiānisms” (2002); „Cilvēki un viņu problēmas” (2002); „Latgale 1939-1959” (2003); kopā ar G.Barkovsku ”Daugavpils vēstures lappuses” (2005); „Latgale 1914-1920” (2005); „Atšķirīgi uzskati par vēsturi, reliģiju un nacionālām attiecībām” (2007); „Memuāru autori un viņu grāmatas” (2008). Vairākas grāmatas sarakstītas un izdotas krievu valodā. Angļu valodā Ņujorkā publicēta J.Šteimana grāmata "History of Latvian Jews" (Latvijas ebreju vēsture) (2002).
2005. gadā J.Šteimanim piešķirts Daugavpils domes apbalvojums "Goda daugavpilietis".
Miris 2011. gada 25. aprīlī, apglabāts Rīgā.
|
