Makss (Markuss) Blohs piedzima 1882.gadā Daugavpilī. 1901.gadā viņš kā teicamnieks pabeidza Daugavpils reālģimnāziju, 1901.-1908.gadā studēja Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļā, absolvējot augstskolu ar izcilību un iegūstot X klases inženiera-tehnologa diplomu. Studiju laikā 1905.-1906.gadā M.Blohs papildināja zināšanas Heidelbergas universitātē Vācijā. Mērķtiecīgais jauneklis aktīvi iesaistījās eksperimentālajā darbā, pētot pierādīšanas reakcijas un sēra modifikācijas. Strādājot gan pie profesora T.Kurciusa (Vācija), gan kā asistents akadēmiķa P.Valdena laboratorijā, viņš pats konstruēja eksperimentu veikšanai nepieciešamo aparatūru. Vēl būdams reālģimnāzijas audzēknis, M.Blohs no vācu valodas krievu valodā pārtulkoja profesora P.Valdena ziņojumu par stereoķīmijas attīstību. Šī sadarbība turpinājās desmitiem gadu: M.Blohs tulkoja un kā redaktors Padomju Savienībā izdeva P.Valdena zinātniskos darbus, gatavoja rakstus par akadēmiķa zinātnisko darbību.
Sākot ar 1909.gadu, Maksa Bloha dzīve bija saistīta ar Pēterburgu. Šeit viņš sāka nodarboties ar zinātnes vēstures izpēti, pedagoģisko un izdevējdarbību. 1916.gadā viņš organizēja ķīmijas literatūras izdevniecību. No 1911.gada M.Blohs kā pedagogs darbojās vairākās Pēterburgas un vēlāk Ļeņingradas augstskolās: A.Hercena Pedagoģiskajā institūtā, Fotogrāfijas un fototehnikas institūtā, 2.Politehniskajā institūtā, Ķīmijas un farmācijas institūtā, Tehnoloģiskajā institūtā un S.Kirova Rūpniecības akadēmijā. Studentiem M.Blohs pasniedza ķīmijas zinātnes vēstures un ķīmijas ekonomikas kursus.
Makss Blohs aktīvi darbojās Vācijas zinātnes biedrībās un piedalījās zinātniskajās konferencēs Diseldorfā (1926), Hamburgā (1928) un Frankfurtē pie Mainas (1930). Bez tam viņš bija arī Amerikas ķīmiķu biedrības loceklis un no 1933.gada piedalījās Starptautiskās zinātņu vēstures biedrības darbā. Starptautiskajos kontaktos viņam lieti noderēja svešvalodu prasme – viņš brīvi pārvaldīja vācu, angļu, franču, poļu, itāļu un krievu valodu.
Makss Blohs bija nenogurstošs ķīmijas zinātnes popularizētājs un aizrautīgs sava darba entuziasts. Fundamentāli un zinātnes vēsturē paliekoši ir viņa veidotie uzziņu izdevumi: „Биографический справочник: выдающиеся химики и ученые XIX и XX столетий, работавшие в смежных с химией областях науки”(1929-1931) divos sējumos un „Хронология важнейших событий в области химии и смежных дисциплин и библиографии по истории химии” (1940). Šie izdevumi tajā laikā tika novērtēti kā unikāli pasaules mērogā pēc materiāla un faktu apjoma un kalpoja kā rokasgrāmatas gan ķīmijas zinātniekiem, gan ķīmiķiem praktiķiem. Makss Blohs piedalījās arī citu enciklopēdisku izdevumu sastādīšanā. Tālaika padomju zinātnes funkcionāri pārmeta Maksam Bloham nekritisku pieeju un pārmērīgi plašu ārzemju ķīmiķu dzīves un darba aprakstu īpatsvaru viņa sastādītajos uzziņu izdevumos, kā arī viņa starptautisko sadarbību ar citu valstu zinātniekiem. Zinātnieks ir uzrakstījis vairāk nekā 150 biogrāfiskus rakstus par dažādiem pasaules ķīmiķiem, kā arī apceres par pasaules literatūras klasiķiem (Gēte, Šekspīrs, Dante, Petrarka).
M.Bloha dzīve aprāvās pilnbriedā, viņš nomira pēc neilgas slimības 1941.gadā.

Dzimis un mācījies Daugavpilī.

1. Ozoliņa, Valda  Augstskolu mācību spēku saistība ar Daugavpili : [LU un Krievijas augstsk. līdz 1940.g. un ārzemju augstsk. pēc 1940.g.]    Bibliogr.: 57 nos.  Acta Latgalica, 1997, 9.[sēj.] 247.-258.lpp.
2. Озолиня, В. Ученый и знаток ученых : [о даугавпилс. ученом, историке химических наук Максе Абрамовиче Блохе (1882-1941)] / В.Озолиня // Красное знамя. - N 96-97 (17 июня 1989), с.5.

Literatūras saraksts par Maksa Bloha darbību LCB e-katalogā