Dzimusi 1922.gada 23.aprīlī Daugavpilī poļu ģimenē. 1940.gadā M.Šimanska pabeidza Daugavpils 2.ģimnāzijas poļu klasi. Kara laikā Marija vienu semestri studēja Latvijas Universitātē (LU) farmāciju, bet grūto materiālo apstākļu dēļ bija spiesta atgriezties Daugavpilī, kur iesaistījās poļu pagrīdes kustībā. M.Šimansku apcietināja. Sekoja cietumi, koncentrācijas nometne. Studijas viņa atjaunoja 1945.gadā un 1948.gadā absolvēja LU Ķīmijas fakultāti. Paralēli Marija strādāja par laboranti Mežsaimniecības institūtā un jau 1952.gadā bija viena no retajām sievietēm PSRS, kas ieguva ķīmijas zinātņu kandidātes grādu. No 1957.gada līdz pat mūža beigām M. Šimanska strādāja LZA Organiskās sintēzes institūtā. M.Šimanskas vadībā OSI tika izveidota heterogēnās katalīzes skola, kuru pabeidza 5 habilitēti ķīmijas zinātņu doktori un 17 ķīmijas zinātņu doktori.
M.Šimanska pētīja heterociklisko savienojumu katalītiskās pārvērtības, izstrādāja jaunus katalizatorus, medicīnas produktu ražošanas procesus, jaunus analītiskus reaģentus, vairāku preparātu un pusproduktu kvalitatīvās un kvantitatīvās noteikšanas metodes, atklāja jaunas katalītiskas reakcijas. Viņa formulēja katalizatoru aktīvo centru mijiedarbību ar substrātiem (pēdējie darbi veikti kopīgi ar Polijas Zinātņu akadēmijas institūtiem). Profesore bija viena no pašām ražīgākajām Latvijas zinātniecēm-ķīmiķēm -  450 zinātnisku rakstu, 5 monogrāfiju un 56 izgudrojumu autore.
Būtu jāmin vēl daudzi M. Šimanskas mūža veikumi – profesores organizētie tradicionālie Rīgas simpoziji par heterogēno katalīzi heterociklu ķīmijā, uzstāšanās ar referātiem starptautiskās konferencēs Briselē, Toruņā, Varšavā, Rīgā, izaudzinātie 17 ķīmijas zinātņu kandidāti. Atzīmējams M.Šimanskas redaktores darbs „Latvijas Ķīmijas Žurnālā” (līdz 1992. gadam „LZA Vēstis. Ķīmijas sērija”) un „Latvijas Farmaceitiskā Žurnāla” veidošanā. M.Šimanska bija ilggadēja Latvijas Farmaceitu zinātniskās biedrības priekšsēdētāja (1978-1994), Eiropas nacionālo katalīzes biedrību federācijas padomes locekle, Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāte (1965); bez tam M.Šimanska ir saņēmusi S. Hillera, Arv. Kalniņa un D.H. Grindeļa medaļas. Kad 1991.gadā Latvijā tika nodibināts Baltijas valstīs vienīgais Katalīzes klubs, M.Šimanska kļuva par tā pirmo prezidenti. Kopš 1992.gada Marija Šimanska bija Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja. Tajā pašā gadā viņa tika ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
Mirusi 1995.gada 10.jūlijā. Profesori Mariju Šimansku no Sāpju Dievmātes katedrāles Vecpilsētā izvadīja visa Rīgas poļu kopiena, daudzie darba kolēģi, Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji. Pēdējo miera vietu viņa ir radusi Daugavpils katoļu kapos līdzās saviem vecākiem.
Pēc nāves zinātniecei piešķirta akadēmiķa G.Vanaga laureāta medaļa un diploms par pētījumu kopumu „Netradicionālās katalītiskās metodes heterociklisko savienojumu ķīmijā” (1996).

Dzimusi un apglabāta Daugavpilī.

1. Baranovska Inese. Daugavpilī atklāts piemineklis profesorei Marijai Šimanskai : [par ķīmijas zinātņu dr. no Daugavpils, Latvijas Poļu sav-bas priekšsēd.] / Inese Baranovska // Latgales Laiks. - (1998, 6.jūn.), 4.lpp.
2. Ozoliņa Valda. Profesore Marija Šimanska - pasaulē pazīstama ķīmiķe : [sakarā ar Daugavpils profesori M.Šimanskas (1922-1995) 75.dz.d.] / Valda Ozoliņa // Latgales Laiks. - (1997, 23.apr.), 8.lpp.
3. Stradiņš Jānis. Piemiņas vārdi LZA Goda loceklei profesorei [ķīmiķei] Marijai Šimanskai (1922.23.04. - 1995.10.07) : [par ķīmiķi no Daugavpils] / Jānis Stradiņš // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - N 5/6 (1995), 96.lpp.

Literatūras saraksts par Marijas Šimanskas darbību LCB e-katalogā