Dzimusi 1939. gada 26. martā Daugavpilī. Tēvs Nikolajs Žuniņš bija Daugavpils apgabala tiesas viceprokurors, māte Helēna Žuniņa – skolotāja. Rutai bija divarpus gadu, kad 1941. gada 14. jūnijā viņas vecāki tika izsūtīti uz Sibīriju. Arī mazā meitene bija iekļauta deportējamo personu sarakstā, bet tikai nejaušības dēļ tajā laikā atradās pie vecmāmiņas Līksnā Daugavpils rajonā. Krievijā tēvam piesprieda nāvessodu un 1942. gadā viņu Vjatlagā nošāva. Māte aiz Polārā loka pavadīja 16 gadus un Latvijā atgriezās, kad Ruta jau bija studente. Ruta uzauga vecvecāku, tēva un mātes māsu apgādībā.
Rutai Čaupovai ir divas augstākās izglītības: 1961. gadā beigusi LVU Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu (diplomdarbs “Angļu portretglezniecība”); 1969. gadā absolvējusi LVMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (diplomdarbs “Portrets latviešu tēlniecībā”). Strādājusi Auces vidusskolā (1961-1963) un Rīgas 9. vidusskolā (1963-64) par angļu valodas skolotāju, Rīgas Politehniskajā institūtā - par svešvalodu docētāju (1964-1966), Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūtā - par zinātnisko līdzstrādnieci, darbojusies Latvijas Radio un TV padomē.
Ruta Čaupova ir Mākslinieku savienības biedre kopš 1972. gada. 1994. gadā tika ievēlēta par Mākslinieku savienības viceprezidenti. 1994. gadā ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu (temats “Portrets latviešu tēlniecībā. Stilistiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti. 1900-1975”).
1969. gadā ar rakstu par tēlnieci Artu Dumpi laikrakstā “Cīņa” Ruta Čaupova uzsāka savu mākslas un kultūras procesa vērtētājas darbu. Regulāri publicējusies laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālā “Māksla”, “Latvijas ZA Vēstis” un “Doma”. Rutas Čaupovas zinātniskie pētījumi un publikācijas veltītas galvenokārt latviešu tēlniecībai, kā arī keramikas, akvareļglezniecības un atsevišķiem kultūras attīstības jautājumiem. Tapuši pētījumi par tēlniekiem Emīlu Melderi, Teodoru Zaļkalnu, Martu Skulmi, Leu Davidovi-Medeni, Artu Dumpi, Jāni Karlovu, keramiķi Pēteri Martinsonu un gleznotāju Romi Bēmu.
Ruta Čaupova sarakstījusi grāmatas «Леа Давидова-Медене»(1973), «Теодор Эдуардович Залькалн» (1974), “Portrets latviešu tēlniecībā” (1981), “Pēteris Martinsons” (1983), “Marta Skulme.Tēlniecība”(1992). Viņa ir līdzautore fundamentālam izdevumam “Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940” (1986). 2023. gadā tika izdota Rutas Čaupovas grāmata "Profesionālā tēlniecība Latvijā : ievirzes, personības, notikumi", kas tiek uzskatīta par tēlniecības pētnieces mūža darbu.
Ruta Čaupova piedalījās Rīgas tēlniecības kvadrinnāļu organizēšanā, veidojusi Latvijas TV raidījumus, lasījusi lekcijas un referātus zinātniskās konferencēs. Piedalījusies mākslas zinātnes semināros Dzintaros, Palangā (Lietuva) un Seņežā (Krievija).
Par izciliem sasniegumiem mākslas kritikā 1975. gadā apbalvota ar Mākslinieku savienības medaļu.
1989. gadā R.Čaupovai piešķīra LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieces goda nosaukumu, bet 2002. gadā viņa apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
|
