Dzimis 1810.gada 9.martā Kauņas guberņas Naudvarē netālu no Panevēžas (Lietuva). 1826.gadā beidzis Kauņas ģimnāziju, mācījies Viļņas universitātē (1826-1828), absolvējis Pēterburgas Satiksmes inženieru institūtu (1828-1833). Viņš papildinājis profesionālās zināšanas Anglijā un Francijā, bet pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par pasniedzēju vairākās augstskolās. Turpmākā S.Kerbedza profesionālā darbība saistīta ar tiltu būvi.
1852.gadā pēc viņa projekta tapis pirmais metāla dzelzceļa tilts pār Lugas upi netālu no Pēterburgas; pirmais paceļamais tilts pāri Ņevai Pēterburgā (1843-1850); tilts pār Vislu Varšavā (1858-1864). Pēc S.Kerbedza projekta būvēts tilts pār Daugavu Dinaburgā (Daugavpils) un dzelzceļa maģistrāles Pēterburga – Varšava posms, kas šķērso Preiļu rajonu. Viņš piedalījies Kronštates nocietinājumu un pazīstamās Sibīrijas maģistrāles Čeļabinska – Vladivostoka celtniecībā un rekonstrukcijā. Jāatzīmē, ka inženiera S.Kerbedza idejas būtiski ietekmēja inženierzinātnes attīstību tā laikā Eiropā. Viņš bijis Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. S.Kerbedzs bija daudzu zinātnisku  darbu autors.
S.Kerbedz bija liels mākslas mīļotājs un mecenāts. 1874.gadā S.Kerbedzs nopirka Riebiņu muižu. Muižas pils kļuva par mākslinieku atpūtas un jaunrades namu, pils zālē bija izvietotas gleznotāju darbnīcas, bet pils torņos – tēlnieku darbnīcas. Darbojies mūzikas salons, spēļu istaba, vingrošanas zāle un bijusi pieejama liela bibliotēka. Uz Riebiņiem atpūsties un strādāt brauca paši slavenākie tā laika mākslinieki no Pēterburgas, Maskavas, Viļņas, Varšavas, Krakovas un citām vietām. Pēc aiziešanas pensijā 1891.gadā S.Kerbedzs pārcēlās uz dzīvi  Varšavā, kur nodarbojās ar labdarību un literāro darbību.
Miris 1899.gada 19.aprīlī Varšavā, kur arī apbedīts.

Projektējis Daugavpils dzelzceļa tiltu.

1. Jaudzema Marija.Riebiņi esot mākslinieku paradīze... : [par bij. Riebiņu pils īpašnieku (Preiļu raj.), tiltu, dzelzceļu, kanālu projektētāju un cetniecības vad., Krievijas inženieru korpusa ģenerāli, prof., mākslas mecenātu Staņislavu Kerbedzu (1810-1899)] / Marija Jaudzema // Vietējā. - ISSN 1407-950X. - Nr.18 (2008, 2.maijs), 17.lpp.
2. Oļehno R.Tālās zvaigznes gaisma jeb Latgales "mākslinieku kolonija" : [par Latgales māksl. Mariju Janovsku un Staņislavu Kerbedzu (1810-1899)] / R.Oļehno // Rēzeknes Vēstis. - (2000, 28.dec.), 4.lpp.
3. Papsujevičs, Oļegs.Kalkūnes pagasts gadsimtu ceļos : notikumi un ļaudis / Oļegs Papsujevičs ; zinātniskā redaktore: Genovefa Barkovska ; priekšvārdu sarakstījis Heinrihs Soms ; tulkotāja (angļu valodā): Jeļena Ivanova ; vāku noformējumam izmantoti Daugavpils Mākslas vidusskolas Saules skola studentu Olgas Šmagras, Pāvela Terentjeva, Taisas Kimas un Viktora Leonova veidotie Kalkūnes pagasta logotipi ; Kalkūnes pagasta pārvalde ; Vēstures biedrība CALCUNA. - Daugavpils : Saule (Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds), 2013. - 319 lpp. : il., ģīm., faks., kartes. - Bibliogrāfija: 259.-284. lpp. Personu rādītājs: 289.-315. lpp. - Kopsavilkums angļu un krievu valodā.

Literatūras saraksts par Staņislava Kerbedza darbību LCB e-katalogā

St.Kerbedza biogrāfija (poļu val.)