Arhitektūra
Sakrālā arhitektūra ir viena no svarīgajām kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļām. Pirmo priekšstatu par lūgšanu namu arhitektonisko kompozīciju ļauj gūt koka sakrālā arhitektūra Krievijā 17. gadsimta vidum. Visticamāk, ka pirmie lūgšanu nami Austrumlatvijā bija klētsveidā tipa dievnami, kuru forma aizgūta no dzīvojamās istabas vai klēts ar priekšnamu.
Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams pēc plāna ir taisnstūra būve ar kvadrātveida priekštelpu, virs kuras atrodas kvadrātveida zvanu tornis, bet abos sānos izvietotas palīgtelpas. Kopumā ēka veidota lakoniskās būvformās. Dievnams sākotnēji celts no ķieģeļiem, šobrīd ēkas sienas nokrāsotas rozā krāsā ar baltas krāsas rotājumiem.
Lūgšanu nama plāns
Lūgšanu nama arhitekts nav zināms, jo pasūtītājs, būvētājs un lietotājs ir viena un tā pati persona, proti, vecticībnieku kopiena.
Dievnama ēka balstās uz granīta bluķu mūrējuma pamatiem. Ēkas zemāko daļu sedz divslīpju, bet draudzes telpu un zvanu torni – četrslīpju nekrāsota skārda jumts.
.jpg)
Lūgšanu nama zvanu tornis. ©LCB
Lūgšanu namam ir divi torņi: lielākais zvanu tornis paceļas virs ieejas portāla, bet otrs tornis vainago draudzes telpu un ir izvietots tās četrslīpju jumta centrā.
Lūgšanu nama torņi. ©LCB
Ēkai ir dekoratīvas dzegu joslas, kā arī ķīļveida arkas formas frontoni. Veidojot dzegu arkatūras joslas un logailu ierāmējumu, stingri ievērotas bizantiskā stila tradīcijas, tomēr atsevišķos apdares plastikas elementos un proporcijās jūtama Krievijas jūgendstila ietekme.
Lūgšanu namam ķīļveida arka kalpo par ierāmējumu logailām un durvju ailām, kā arī ķīļveida arkas formas frontoni noslēdz divstāvīgos dievnama portālus.
Dievnama austrumu fasādi rotā trīs ikonas.
Austrumu fasādes sienu apgleznojums.©LCB
Ieejas fasādes nišā (16 metru augstumā virs ieejas) 2002. gadā tika uzstādīta „Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja” ikona (1,5x 1,1 metri), kuru pēc kanoniem darinājis gleznotājs Nikolajs Portnovs.
„Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja” ikona©LCB
Daugavpils 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir unikālā sakrālā celtne, kas veidota bizantiešu stilā un ir būtisks konfesijas kultūras komponents.
Avotu saraksts
1. Kaminska, Rūta. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā / Rūta Kaminska, Anita Bistere. - Rīga : Neputns, 2006. – 32.-35. lpp. : il. - Kopsav. angļu, krievu val. ISBN 9984729907.
2. Latvijas vecticībnieki: identitātes saglabāšanas vēsturiskā pieredze: rakstu krājums = Латвийскиестароверы: историческийопытсохраненияидентичности: сборникстатей/ Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze, Latvijas Vecticībnieku biedrība. - Rīga : LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2014. - 335, [1] lpp. : il., kartes, faks. ISBN 9789934506178.
3. Mākslas vēsture un teorija= Art History and Theory / galv. red.: Elita Grosmane. - Rīga : LMA Mākslas vēstures institūts ; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2010. – 9.-18. lpp. : il. - Kopsav. angļu val. ISSN1691-0869.
4. Жилко, Алексий. 90 лет Храму Рождества Пресвятой Богородицы и Святителя Николы в городе Даугавпилсе / Алексий Жилко. - Даугавпилс : [Б.и.], 1999. - 71 c. : ил.
5. Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010)/ под общей ред. А. В. Гапоненко; Институт европейских исследований. - Рига : Институт европейских исследований, 2010. – С.558-560. – Библиогр. в конце статей. ISBN 9789934811326.