Arhitektūra

Daugavpils Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas ēku projektēja baltvācu arhitekts Vilhelms Neimanis. Tā celta 1903. - 1905. gadā. Dievnama celtniecības darbus vadīja inženieris Jozafats Hludziņskis, bet Krāslavas būvuzņēmējs Josifs Ksavers Rasčevskis uzņēmās veikt visus "zemes, mūrēšanas, apmešanas un galdnieka darbus", ar kuru 1903. gada 15. februārī tika noslēgts līgums. Baznīcas celtniecība izmaksāja 200 000 sudraba rubļu.

Dievnama risinājumā redzamā variācija par baroka motīviem liek atcerēties arī citus Neimaņa šī laika darbus (piemēram, 1905. gadā tapušo Rīgas pilsētas mākslas muzeju). Izmēros iespaidīgā divtorņu bazilika sasaucas ar otru (tobrīd vēl pastāvošu) pilsētas arhitektūras dominanti – Daugavpils jezuītu baznīcu, un šī sakritība visticamāk nav nejauša.

Jezuītu baznīca, 1923.g.

Tieši Vilhelms Neimanis, būdams profesionāls arhitektūras vēsturnieks, augstu vērtēja šo 18. gs. celtni, iekļaudams to pirmajā profesionālajā Baltijas mākslas vēstures apcerējumā.

Jaunavas Marijas baznīca ir viena no lielākajām Latvijā: tā ir 42 metrus gara un 24,5 metrus plata. Tās kopējā platība ir 640 kvadrātmetri, torņu augstums – 52 metri.

Jaunavas Marijas baznīca, XX gs. sākums. Foto no DNMM krājuma

Torņos atrodas trīs zvani: pirmais - Augustīns (74 pudus 25 mārciņas smags), otrais – Jānis (42 pudi) un trešais – Juris (24 pudi). Baznīcas zvani tika lieti Bohumā (Vācija).

Baznīcas zvans. ©LCB

Baznīca ir apmesta ķieģeļu mūra ēka ar kaltu akmeņu pamatu. Pēc plāna tai ir tradicionālā trīsjomu bazilikas forma – taisnstūris (27,8x23,2 kv.m.) ar trīs logailu sānu fasādēm, ko noslēdz trīs pusaploces būvapjomi – apsīda, kuru nosedz Latgales sakrālajai arhitektūrai neraksturīgs kupols,un divas sakristejas.

    
Baznīcas plāns                                         Apsīda un divas sakristejas. ©LCB        

Galvenās ieejas daļa ir ar simetriskiem sānu zvanu torņiem (četru līmeņu, daudzprofilēto dzegu dalījumu) veidota eklektisma barokālā stila formās, apdarē izmantojot profilētu dzegu dalījumu, pilastru un variētu logailu ierāmējuma motīvus. Ieejas fasādē akcentēts plastiskais portāla veidojums, bet starptorņu frontonā iebūvēta niša Dievmātes statujas novietošanai.

             
       Dievmātes statuja. ©LCB                       Baznīca, XXI gs. sākumā. ©LCB      

Šī Romas katoļu baznīca ir eklektikas piemineklis. Kopējā stilistikā iekļaujas  arī baznīcas interjers un iekārta. Trīsjomu bazilikas telpu sadala arkāde, bet ieejas daļā ar iestiklotām arkām nodalīta priekštelpa, virs kuras izbūvēta ērģeļu lukta.

Baznīcas ērģeles. ©LCB

Vidusjomu sedz cilindriskas velves, bet sānjomus -  krusta velves. Baznīcā izveidota Lurdas Dievmātes kapela. Neobarokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905.-1906 gadā. Neogotikas formās risināti baznīcēnu soli un biktssoli, tāpat kancele, kuru rotā ažūrs metālkalums. Greznas, smalki izstrādātas metālkaluma margas veidotas arī ērģeļu luktai.

Jaunavas Marijas katoļu baznīca ir nozīmīgs historisma laika sakrālās arhitektūras piemineklis, kas saglabājis savu sākotnējo veidolu, spilgti raksturojot reģionālo savdabību prototipu izvēlē (baroka divtorņu  bazilika), kā arī saistību ar pilsētas 18.gadsimta baznīcu arhitektūru un atklājot Vilhelma Neimaņa radošā rokraksta attīstību.

Avotu saraksts :

1. Kaminska, Rūta. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā / Rūta Kaminska, Anita Bistere. - Rīga : Neputns, 2006. - 295 lpp. : il. - Kopsav. angļu, krievu val.

Pieejams:gramatas.lndb.lv

***

2. Reiters, Ādolfs. Baroka celtnes Daugavpilī /  Ādolfs Reiters // Daugavas Vēstnesis. - (1940, 20.janv.).

***

3. Jezuītu baznīca
dcdc.lpi.du.lv