Vēsture
Jaunbūve ir rajons, kur redzamas vienstāvu koka mājiņas ar krāsotiem slēģiem un augstiem žogiem, un šis rajons nemaz neatgādina jaunbūvi. Nosaukumu tas ieguva 1865. gada 1. oktobrī, kad Krievijas imperators apstiprināja jauno Dinaburgas plānu. Tajā tika paredzēta jaunā Dinaburgas rajona – Jaunbūves izveidošana aiz dzelzceļa sliedēm. Ielas Jaunbūvē tika projektētas daudz platākas nekā pilsētas centrā. Cauri Jaunbūvei gāja Pēterburgas-Varšavas maģistrāle. Jaunbūves uzplaukumu ietekmēja arī Pēterburgas-Varšavas dzelzceļa stacija, kas atradās netālu no Nikolaja parka. Turklāt Jaunbūves dibināšanas gads gandrīz sakrita ar straujo rūpniecības attīstību un iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā. Daugavpilī 1897. gadā bija gandrīz 69 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem Jaunbūvē – vairāk kā 5 tūkstoši iedzīvotāju.
Jaunbūves panorāma XX.gs. sākumā
Pilsētā bija stipras katolicisma tradīcijas, bet katoļiem piederēja tikai viens dievnams - Svētā Pētera ķēdēs katoļu baznīca pilsētas centrā.
Svētā Pētera ķēdēs katoļu baznīca XX.gs. sākumā
Tā bija celta 1848.gadā un vairs nevarēja ietilpināt visus katoļticīgos, jo 19. gadsimta beigās Daugavpilī jau bija vairāk kā 15 000 katoļu un daudzi no viņiem dzīvoja Jaunbūves rajonā, kurš atradās 3-4 verstis no baznīcas. Tāpēc 1893. gadā prāvests iesniedza Krievijas iekšlietu ministrijai lūgumu – atļaut paplašināt Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīcu. Dievnama paplašināšanas projekts varētu izmaksāt 54 873 rubļus un 7 kapeikas.Taču Vitebskas gubernators šo lūgumu kvalificēja kā priekšlaicīgu un atteica. 1898. gadā lūgums tika iesniegts vēlreiz un šoreiz atbilde bija katoļu draudzei labvēlīga. Krievijas iekšlietu ministrs atļāva uzsākt ziedojumu vākšanu un apstiprināja dievnama skices un rasējumus.Taču bija mainījušās draudzes locekļu domas: viņi vairs nevēlējās paplašināt Svētā Pētera ķēdēs baznīcu, bet gan gribēja celt jaunu ēku Jaunbūves rajonā. 1900. gada 10. decembrī avīze “Двинский Листок” raksta : „Vietējās Romas - katoļu baznīcas pilnvarotie ir iesnieguši lūgumrakstu par atļauju uzbūvēt Dvinskā otru katoļu baznīcu Jaunbūvē. Baznīcu ir paredzēts uzcelt par ziedojumiem. Uz šo brīdi jau ir savākti 13000 rubļu, turklāt arī pašai baznīcai ir 12000 rubļu. Par vietu baznīcas celtniecībai izvēlējās jaunā tirgus laukumu”.
Lai gan bija lieli iebildumi no pareizticīgo baznīcas vadības puses, 1902. gadā tika dota atļauja jaunas katoļu baznīcas celtniecībai. Pēc gada 1903. gada 15. februārī tika noslēgts līgums starp Otrās katoļu baznīcas komiteju Dvinskā un Krāslavas būvuzņēmēju Josifu Ksaveru Rasčevski par to, ka viņš uzņemas veikt visus „zemes, mūrēšanas, apmešanas un galdnieka darbus”.
Dievnams tika celts Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās godam, par ko liecina baznīcas fasādē ievietotā akmens Dievmātes skulptūra.
Dievmātes skulptūra. ©LCB
Baznīcas ēku projektēja baltvācu arhitekts Vilhelms Neimanis Latgales vēlā baroka divtorņu bazilikas tradīcijās.
Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcu sāka būvēt 1903. gada aprīļa vidū vietējā inženiera Jozofata Hļudzinska vadībā. Daugavpils jaunās baznīcas būvdarbi notika Augšdaugavpils dekāna un Daugavpils prāvesta Jāņa Sekļucka Mg. Th. darbības laikā ( 1900-1907 ).
Baznīcas pamatakmeni iesvētīja 1903. gada 11. maijā, bet būvniecības darbi tika pabeigti 1905. gadā. Jaunuzcelto baznīcu 1905. gada 21. novembrī iesvētīja dekāns Kazimirs Lučipinis.
Baznīcas celtniecība izmaksāja 200 000 sudraba rubļu. Flīzes baznīcas grīdai bija atvestas no Radomas (Polija), bet baznīcas zvani tika lieti Bohumā (Vācija) un to kopsvars ir 2644 kg. Lielākais no zvaniem sver 943 kg.
Baznīcas zvans. ©LCB
Līdz 1912. gadam Daugavpils vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca bija Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīcas filiāle. Taču 1912. gada 19. maijā ar Viņa Ekselences Mogiļevas metropolīta rakstu Nr. 2500 tika dibināta atsevišķa katoļu draudze, kura pastāv līdz pat mūsdienām.
Pirmā Pasaules kara laikā baznīca stipri cieta, bet tika atjaunota. 1938. gadā prāvesta Pētera Rudzīša laikā tika veikts baznīcas kapitālais remonts. 1938. gada 26. septembrī avīze „Latgales Vēstnesis” raksta: „Jaunais Romas-katoļu Svētās Dievmātes draudzes prāvests P. Rudzītis enerģiski stājies pie Sv. Dievmātes baznīcas uzpošanas un atjaunošanas. Jau izvesti baznīcas ārpuses balsināšanas darbi, salabots jumts un ielikti jauni logi. Tāpat no jauna izbalsināta baznīcas iekšpuse, izvesti krāsošanas darbi, atjaunota baznīcas iekšējā iekārta, bet mākslinieks Gardevičs patlaban strādā pie Lurdas Dievmātes grota papildināšanas. Remonts izvests arī baznīcas mājā. Remonta darbi līdz šim jau izmaksājuši pāri par 5000 Ls, ko devusi draudze.”
Līdz 1940. gadam draudzei piederēja 50 ha zemes. 1945.gada 10.martā draudzes prāvests Kazimirs Duļbinskis ziņo, ka pie baznīcas atrodas sekojošas baznīcai piederošas ēkas: plebānija, ērģelnieka māja un malkas šķūnītis. Padomju vara šīs ēkas, tāpat kā baznīcai piederošo zemi, nacionalizēja. Plebānijā tika izvietots karaspēka daļas medicīnas personāls, bet prāvests tika spiets dzīvot plebānijas pagrabā. Vēlāk prāvests pārcēlās uz ērģelnieka māju. No 1953.gada līdz 1989.gadam plebānijā atradās 3.pilsētas bibliotēka.
1975. gadā prāvesta Pāvila Stričko laikā baznīcas ārpuse tika nokrāsota ar kaļķiem.
1978. gadā prāvesta Jāņa Butkeviča laikā baznīcas iekšpuse izkrāsota ar eļļas krāsām.
Katras katoļu baznīcas dārzā stāv krusts, kurš ir baznīcas draudzes simbols. Kad 1905. gadā tik uzcelts dievnams, tā dārzā arī tika uzlikts krusts, kurš nostāvēja vairāk kā 70 gadus un 1980. gadā tika atjaunots.
Dārza krusts. ©LCB
1986. gadā no lielas vēja brāzmas no viena torņa nokrita čuguna krusts un tika veikti sarežģīti krusta pacelšanas un uzstādīšanas darbi.
Plebānijas ēku baznīca atguva 90.gadu beigās. Tagad tajā atrodas katoļu draudzes svētdienas skola, bet otrajā un trešajā stāvā - dzīvokļi.
2005. gadā baznīca nosvinēja 100 gadu jubileju.
2009. gadā no 14. maija līdz 22. jūnijam prāvesta Jura Mukāna vadībā tika veikti baznīcas uzpošanas darbi: attīrīta, nogruntēta un izkrāsota baznīcas fasāde, atsevišķās vietās sakārtots apmetums, nomainītas notekas.
Daugavpils vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 4794.
Teika stāsta, ka vietā, kur pašreiz atrodas baznīca, ir bijis ezers, kurā noslīkušas bagāta tirgoņa dievbijīgās meitas. Viņš ezeru nosusinājis un tā vietā licis uzcelt baznīcu ar diviem torņiem, kura ir viena no skaistākajām kulta celtnēm Daugavpilī.
Avotu saraksts :
1. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes : kūrijas arhīva materiālu apkopojums / bīskaps Jānis Cakuls. - [Rīga] : Rīgas Metropolijas kūrija, 1997. - 781 lpp.
2. Daugavpils XIX un XX gadsimta mijā. Pasta atklātne : [albums] / aut.- sast. Jevģeņijs Beļikovs ; red. Faina Osina ; no krievu val., latv. un angļu val. tulk. Aivars Dunskis. - [B.v.] : SaLi plus, 2005. - 91 lpp. : il. - Teksts latv., krievu, angļu val.
3. Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20.gadsimts : veltījums bīskapa Alberta dibinātās Rīgas pilsētas un bīskapijas 800 gadu atcerei / mater. apkop. Jānis Cakuls. - Rīga : Rīgas Metropolijas Kūrija, 2001. - 887 lpp. : il.
4. Rancāne, Anna. Divpadsmit Latgales loki kopā ar Annu Rancāni / Anna Rancāne ; red. Elga Rusmane. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2013. - 232, [32] lpp. : il., kartes.
***
5. Baranovska, Inese. Daugavpils Svētās Dievmātes baznīcai - 100 gadi / Inese Baranovska // Latgales Laiks. - (2005, 8.jūlijs).
6. Daugavpils dzīve: [par kapitālremontu Daugavpils Sv. Dievmātes katoļu baznīcā] // Latgales Vēstnesis. – (1938, 26.sept.).
7. Jonāne, Egita Terēze. Svinēs Dievmātes baznīcas 110 gadu jubileju / Egita Terēze Jonāne // Latgales Laiks. - (2015, 17.jūl.).
8. Reiters, Ādolfs. Baroka celtnes Daugavpilī / Ādolfs Reiters // Daugavas Vēstnesis. – (1940, 20.janv.).
9. Тэрин, Д. У каждого свой крест / Д.Тэрин // Динабург. – (11 июня 1994).
10. Хроника : [о ходатайстве разрешить строительство костела на Новом строении] // Двинский листок. – (10 дек. 1900).
***
10. Par baznīcu
Wikipedia.org
11. Baznīcas iesvētīšana
latgalesdati.du.lv