1859. gadā pirmo grāmatu veikalu un bibliotēku Dinaburgā atvēra sīkpilsonis, grāmatu tirgotājs Jakovs Padežins (18??-1900). Šī bibliotēka darbojās vairāk nekā 80 gadus, grāmatas un žurnālus lasītājiem izsniedza par maksu. Bibliotēka atradās Vladimira ielas 22. namā (tagadējā Ģimnāzijas iela). Tajā pašā ēkā darbojās arī pilsētas klubs un aptieka "Zem ērgļa". 19./20. gadsimtu mijas fotogrāfijā redzama Jakova Padežina grāmatu veikala-bibliotēkas izkārtne.

latgalesdati.du.lv

Otrā pasaules kara laikā ēka daļēji nopostīta, pēc kara tai piebūvēts trešais stāvs.

Karls Jozess (1882–20. gs. sāk.) dzimis Liepājā, vācu sīkpilsoņu ģimenē. Bijis ierēdnis Daugavpilī, darbojies baznīcas padomē, bankas diskonta komisijā, dažādās biedrībās, pulcējis ap sevi vietējos vācu un poļu muižniekus, uzturējis kontaktus ar latviešu inteliģenci. Rūpējies par pilsētas labiekārtošanu, dārziem un parkiem. 1873. gadā Karls Jozess Dinaburgā atvēris bibliotēku. 1882. gadā atvēris grāmatu, rakstāmlietu, mūzikas un mākslas priekšmetu veikalu Vladimira ielā 16. 1886. gadā viņš atvēra pilsētā otru bibliotēku.

Avots.: Gulbis A. Kopoti raksti. 1. sēj. Rīga, 1937, 49.–75. lpp.
Avots: latgalesdati.du.lv

Avots: latgalesdati.du.lv

Ansis Gulbis (1873-1936) grāmatizdevējs, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Dzimis Smārdes muižā Zemgalē. A.Gulbis 1895. gadā strādāja par mācekli Karla Jozesa grāmatu un mākslas priekšmetu veikalā Daugavpilī, pēc gada kļuva par šī veikala vadītāju. 1929. gadā A.Gulbis atvēra Daugavpilī grāmatu veikalu Valdemāra (Ģimnāzijas) ielā 19, krustojumā ar Zaļo (Imantas) ielu. Nams līdz mūsdienām nav saglabājies.

Avots: latgalesdati.du.lv

1914. gadā Vitebskas guberņas Statistikas komitejas izdotajā gadagrāmatā pieejamas ziņas, ka Dvinskā (Daugavpils) darbojas sekojošās bibliotēkas un lasītavas: Pilsētas vecāko domes sapulces bibliotēka; Gogoļa vārdā nosauktā bezmaksas lasītava; Karla Jozesa bibliotēka; Mihaila Ivanoviča Dombrovska bibliotēka; Hai Leibovnas Benjaminovas Treizonas bibliotēka; Kreila un Berka Adelbergu bibliotēka.

Fragments no Mirdzas Balas raksta “Daugavpils” (Tilts. - Nr. 44-45 (1962, 1.janv.), 36.lpp.)

Visvecākais iespieddarbs bibliotēkas krājumā ir vēsturnieka un teologa Jana Antonija Pošakovska (1684-1757) Viļņā 1736. gadā izdotā "Nauka katholicka" par svēto pielūgšanu, par lūgšanu mirušajiem, par šķīstītavu kopā ar Lutera baznīcas simbolisko grāmatu mācību. Iespieddarbā apkopoti dažādos laika posmos (1736-1740) izdotie 5 sējumi.

Bibliotēkas Veco grāmatu kolekcijā pieejami izdevumi, kas nākuši klajā līdz 1900. gadam. Viena no vecākajām grāmatām ir vācu valodā 1772. gadā Rīgā un Leipcigā izdotā Johana Berharda fon Fišera (Rīgas pilsētas ārsts, 1685-1772) lauksaimniecības un medicīnas rokasgrāmata "Liefländisches Landwirthschaftsbuch, auf die Erdgegend von Lief- Est- und Curland eingerichtet".

Vārdnīca "Dictionnaire françois- flamand" izdota 1812. gadā Antverpenē, piederējusi Lilles cietokšņa Zemessardzes 3. divīzijas 52. apakšvienības kaprālim Konstantīnam Fransuā (titullapā redzams grāmatas īpašnieka ieraksts). Iespējams nonākusi Daugavpilī 1812. gada Napoleona karagājiena laikā.