Jāņa Tāles biogrāfija

Avots: Karogs.- Nr. 7 (1975, 1. jūl.),187.-188.lpp.

Lai īstenotu nodomu par pilsētas bibliotēkas dibināšanu, 1936. gada decembrī Daugavpils pilsētas valde aicina Daugavpils Latviešu biedrību nodot valdes pārziņā savu bibliotēku, apvienojot pastāvošās mazās bibliotēkas. 1937. gada janvārī Kultūras fonda Dome atļauj Latviešu biedrībai 1923. gadā piešķirto Kultūras fonda tautas bibliotēku nodod Daugavpils pilsētas valdei.

1938. gada sākumā bibliotēka atradās Raiņa ielā 101, apkalpoja lasītājus no plkst. 14.00 līdz 20.00. Bibliotēku vadīja pārzine B.Kursīte ar vienu palīdzi. Bibliotēku dienā vidēji apmeklēja 140 cilvēku.

Avots: Latgales Vēstnesis. - Nr.17 (1938, 11.febr.), 2.lpp.

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.22 (1940, 27.janv.), 3.lpp.

Avots: Latgales Vēstnesis. - Nr.24 (1938, 28 febr.), 3.lpp.

Avots: Latgales Vēstnesis. - Nr.22 (1938, 23.febr.), 2.lpp.

Avots: Latgales Vēstnesis. - Nr.16 (1939, 8.febr.), 3.lpp.

Bibliotēkas lasītāju skaits ir audzis un sastāda 1 786 cilvēkus. Krājumā ir 20 000 sējumu piecās valodās. Joprojām sāpīgs jautājums ir jaunāko latviešu grāmatu trūkums. Dienā bibliotēku vidēji apmeklē 300 lasītāji, lasāmgaldā ir pieejami 10 laikraksti un 29 žurnāli.

Avots: Latgales Vēstnesis. - Nr.17 (1939, 10.febr.), 4.lpp.

Daugavas Vēstnesis. - Nr.22 (1940, 27.janv.), 3.lpp.

Laikabiedru skatījumā Daugavpils pilsētas bibliotēkas telpas bijušas mājīgas un gaumīgi iekārtotas. Telpās izvietoti rakstniekiem veltīti stendi un bibliotēkas darbību raksturojoša informācija. Par šiem jauninājumiem lielā mērā bija jāpateicas bibliotēkas pārzinim Jānim Tālem.

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.130 (1940, 10.jūn.), 7.lpp.

Avots: Latgales Vēstnesis. - Nr.18 (1939, 13.febr.), 3.lpp.

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.153 (1940, 6.jūlijs), 8.lpp.

Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos nodega Daugavpils pilsētas bibliotēkas ēka un gāja zudumā bibliotēkas krājumā esošās 41 000 grāmatu. Saglabājās tikai tās 655 grāmatas, kas bija izsniegtas lasītājiem. Bibliotēka tika pārvietota pagaidu telpās Vadoņa (Ģimnāzijas) ielā 22. Daugavpilieši tika aicināti ziedot grāmatas pilsētas bibliotēkas krājuma atjaunošanai.

Avots: Daugavpils Latviešu Avīze. - Nr.3 (1941, 17.jūl.), 2.lpp.

Avots: Zudusī Latvija

Atjaunotās bibliotēkas krājumā ir 21 000 sējums 9 valodās. Izveidota lasītava un bērnu literatūras nodaļa. Lasītājiem pieejams plašs nošu izdevumu klāsts.

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.89 (1942, 18.apr.), 8.lpp.

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.90 (1942, 19.apr.), 3.lpp.

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.284 (1942, 6.dec.), 3.lpp.

Neskatoties uz kara laiku, bibliotēkas pakalpojumi bija ļoti pieprasīti. Ir dienas, kad bibliotēku apmeklēja vairāk nekā 500 lasītāju.

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.117 (1943, 21.maijs), 2.lpp.

1944. gada vasarā, atstājot Daugavpili, vācieši nolēma paņemt līdzi atjaunoto bibliotēkas krājumu, kurā jau bija ap 30 000 sējumu. Grāmatas jau otro reizi izglāba Jānis Tāle. Vācieši sakrāva grāmatas vagonos un pievienoja kara ešelonam. J.Tāle grāmatas panāca Mažeiķos, kur piekukuļojot stacijas priekšnieku, uz grāmatu vagoniem tika uzrakstīta cita adrese – “TALSI”. Sargājot grāmatas, J.Tāle arī sagaidīja kara beigas. Izglābtās grāmatas (apmēram 10 000 eksemplāru) tika nosūtītas atpakaļ uz Daugavpili.

Avots: Laukmane, Maija, Bet runa jau nav par skaitļiem…: 1990 Grāmata - 1990. - Nr.6, 89.-90.lpp.

Jānis Tāle neatgriezās Daugavpilī. Strādāja par Talsu rajona bibliotēkas vadītāju (1945-1970).

Avots: Daugavas Vēstnesis. - Nr.174 (1944, 10.sept.), 3.lpp.

Savā garajā darba mūžā ir saņēmis daudzus Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija un Kultūras ministrijas Goda rakstus, citu organizāciju atzinības un apbalvojumus. No 1971. gada J.Tāle visu savu laiku ziedo plašo dzejas kartotēku kārtošanai, bibliografēšanai un sistematizēšanai.